Home > Husqvarna > Chainsaw > Husqvarna 135 X Torq Manual

Husqvarna 135 X Torq Manual

    Download as PDF Print this page Share this page

    Have a look at the manual Husqvarna 135 X Torq Manual online for free. It’s possible to download the document as PDF or print. UserManuals.tech offer 35 Husqvarna manuals and user’s guides for free. Share the user manual or guide on Facebook, Twitter or Google+.

    							MONTÅÎA
    Latvian – 3211155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Sliedes un ˙ïdes montÇÏa
    135
    PÇrvietojot ˙ïdes bremzes rÇvienu aizsargu priek‰ïjÇ roktura virzienÇ, pÇrbaudiet vai ˙ïdes bremzes ir atlaistas. (38)
    Atskrvïjiet sliedes uzgriezni un no¿emiet sajga vÇku (˙ïdes bremzi). No¿emiet transportï‰anas gredzenu (A). (39)
    Piestipriniet sliedi uz sliedes tapas. Novietojiet sliedi tÇs aizmugures stÇvokl¥. Novietojiet ˙ïdi uz ˙ïdes skrieme∫a un 
    sliedes pïdÇs. SÇciet no sliedes virspuses. (40)
    PÇrliecinieties, vai ˙ïdes griezïjzobi sliedes aug‰malÇ ir vïrsti uz priek‰u .
    UzstÇdiet sajga vÇku un neaizmirstiet sliedes atverï ievietot 
    ˙ïdes ieregulï‰anas tapu. PÇrbaudiet, vai ˙ïdes piedzi¿as 
    posmi ir pareizi uzstÇd¥ti uz piedzi¿as ˙ïdesrata un ˙ïde ir 
    pareizi ievietota sliedes kanÇlÇ. Pievelciet sliedes uzgriezni ar 
    rokÇm.
    Ar kombinïtÇs atslïgas pal¥dz¥bu nospriegojiet ˙ïdi un grieziet 
    ˙ïdes spriegotÇja uzgriezni pulkste¿rÇd¥tÇja kust¥bas virzienÇ. 
    μïde jÇnospriego tÇ, lai tÇ cie‰i piek∫aujas sliedes apak‰malai. 
    (27)
    μïde ir pareizi nospriegota tad, kad tÇ nenokarÇjas va∫¥gi no sliedes apak‰as, bet joprojÇm ir viegli pagrieÏama ar roku. 
    Turiet sliedes galu uz aug‰u un, izmantojot uzgrieÏ¿atslïgu, 
    pievelciet sliedes uzgriezni. 
    (28)
    Uzliekot jaunu ˙ïdi, l¥dz tÇs piestrÇdei, regulÇri jÇpÇrbauda ˙ïdes nospriegojums. μïdes nospriegojumu pÇrbaudiet 
    regulÇri. Pareizi nospriegota ˙ïde labi zÇÆï un tai ir gar‰ darba 
    mÏs. 
    (25)
    135e, 135e TrioBrake
    PÇrvietojot ˙ïdes bremzes rÇvienu aizsargu priek‰ïjÇ roktura virzienÇ, pÇrbaudiet vai ˙ïdes bremzes ir atlaistas. (38)
    Atbr¥vojiet ˙ïdes spriegotÇjspoli un no¿emiet savienojuma vÇku (˙ïdes bremzi). No¿emiet transportï‰anas aizsargu. (A) (41)
    Uzlieciet sliedi uz piestiprinÇjuma skrvïm. L¥dz galam atvirziet sliedi uz aizmuguri. Uzlieciet ˙ïdi uz dzeno‰Ç zobrata 
    un ievietojiet sliedes rievÇ. SÇciet ar sliedes aug‰pusi. (40)
    PÇrliecinieties, vai ˙ïdes griezïjzobi sliedes aug‰malÇ ir vïrsti uz priek‰u .
    UzstÇdiet sajga vÇku un neaizmirstiet sliedes atverï ievietot 
    ˙ïdes ieregulï‰anas tapu. PÇrbaudiet, vai ˙ïdes piedzi¿as 
    posmi ir pareizi uzstÇd¥ti uz piedzi¿as ˙ïdesrata un ˙ïde ir 
    pareizi ievietota sliedes kanÇlÇ.
    Nospriegojiet ˙ïdi pagrieÏot ratu uz leju (+). μïde jÇspriego 
    l¥dz tÇ vairs nenokarÇjas no sliedes apak‰malas. (31)
    μïde is pareizi nospriegota, kad tÇ vairs nenokarÇjas no sliedes apak‰malas, bet joprojÇm ir viegli pagrieÏama ar roku. Turiet 
    sliedes galu uz aug‰u un pievelciet sliedes uzmavu, pagrieÏot 
    uzgriezni pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ. 
    (32)
    Uzliekot jaunu ˙ïdi, l¥dz tÇs piestrÇdei, regulÇri jÇpÇrbauda ˙ïdes nospriegojums. μïdes nospriegojumu pÇrbaudiet 
    regulÇri. Pareizi nospriegota ˙ïde labi zÇÆï un tai ir gar‰ darba 
    mÏs. 
    (25)
    Mizas bufera montÇÏa
    Lai piemontïtu mizas buferi, griezieties servisa darbn¥cÇ. (42)
    !
    BR±DINÅJUMS! StrÇdÇjot ar ˙ïdi, vienmïr uzvelciet cimdus. 
    						
    							DEGVIELAS LIETO·ANA
    322 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Degviela
    Ievïrojiet! Ma‰¥na ir apr¥kota ar divtaktu motoru un tÇ darbinljanai vienmïr ir jÇizmanto benz¥na un divtaktu motora 
    e∫∫as mais¥jums. Lai nodro‰inÇtu pareizu mais¥jumu, ∫oti svar¥gi 
    ir izmïr¥t izmantojamÇs e∫∫as daudzumu. Izgatavojot nelielus 
    degvielas daudzumu mais¥juma daudzumus, svar¥gi 
    atcerïties, ka pat mazas e∫∫as daudzuma k∫mes, var btiski 
    ietekmït mais¥jumu.
    Benz¥ns
    •Lietojiet labas kvalitÇtes benz¥nu ar vai bez svina 
    piemais¥jumiem.
    •Ieteicamais zemÇkais oktÇna skaitlis ir 90 (RON). Ja tiek 
    izmantots benz¥ns ar zemÇku oktÇna skaitli nekÇ 90, var 
    sabojÇties motors. PalielinÇs motora temperatra un 
    pieaug gult¿u slodze, kas izraisa smagu motora 
    sabojljanos.
    •Ja js ilgsto‰i strÇdÇjat ar augstiem apgriezieniem (piem. 
    atzarojot), ir ieteicams lietot degvielu ar augstÇku 
    oktÇnskaitli.
    Vides degviela
    HUSQVARNA iesaka lietot videi draudz¥gu degvielu (tÇ saucamo alkilÇta degvielu), vai nu Aspen, kas ir jau sajaukts ar 
    divtaktu benz¥nu, vai vides benz¥nu ãetrtaktu motoriem ar 
    divtaktu motore∫∫u atbilsto‰i tÇlÇk aprakst¥tajam. øemiet vïrÇ, 
    ka, mainot degvielas tipu, ir jÇregulï karburators (skat¥t 
    norÇd¥jumus rubrikÇ "Karburators").
    Degviela ar etanola saturu
    HUSQVARNA iesaka izmantot tirdzniec¥bÇ pieejamu 
    degvielu ar maksimÇlo 10% etanola saturu.
    Darbinljana sÇkumÇ
    PirmÇs desmit stundas ir jÇizvairÇs strÇdÇt ar pÇrÇk lielu apgriezienu skaitu.
    Divtaktu e∫∫a
    •Lai iegtu vislabÇko rezultÇtu un spïjas, izmantojiet 
    HUSQVARNA divtaktu motore∫∫u, kas ir speciÇli rad¥ta 
    msu divtaktu motoriem ar gaisa dzesï‰anas sistïmas.
    •Nekad neizmantojiet divtaktu e∫∫u, kas paredzïta dens 
    dzesï‰anas sistïmas motoriem, tÇ saucamo outboardoil 
    (sauc par TCW).
    •Nelietojiet e∫∫u, kas paredzïta ãetrtaktu motoriem.
    •Zema e∫∫as kvalitÇte vai pÇrÇk trekns e∫∫as/degvielas 
    mais¥jums vai sabojÇt katalizatoru un samazinÇt tÇ darba 
    mÏu.
    Mais¥juma proporcijas
    1:50 (2%) ar HUSQVARNA divtaktu e∫∫u.
    1:33 (3%) ar citÇm e∫∫Çm, kas izstrÇdÇtas ar gaisu dzesïjamiem divtaktu motoriem, klasificïtiem priek‰ JASO 
    FB/ISO EGB.
    Degvielas sajauk‰ana
    •Maisiet benz¥nu un e∫∫u t¥rÇ traukÇ, kas ir paredzïts 
    degvielÇm.
    •Ielejiet pusi vajadz¥gÇ benz¥na daudzuma. Tad pielejiet 
    visu daudzumu e∫∫as. Samaisiet (sakratiet) degvielas 
    mais¥jumu. Tad pielejiet atliku‰o benz¥nu.
    •Pirms iepild¥‰anas ma‰¥nas tvertnï pamat¥gi samaisiet 
    (sakratiet) degvielas mais¥jumu.
    •Degvielas daudzumu sagatavojiet ne vairÇk kÇ viena 
    mïne‰a lieto‰anai.
    •Ja ma‰¥na netiek lietota ilgÇku laiku, iztuk‰ojiet un izt¥riet 
    degvielas tvertni.
    μïdes e∫∫a
    •E∫∫o‰anai jÇizmanto speciÇla e∫∫a (˙ïdes e∫∫a) ar labu 
    piesaistes spïju. (43)
    •Nekad nelietojiet lietotu e∫∫u. TÇ sabojÇs e∫∫as skni, sliedi 
    un ˙ïdi.
    •Ir ∫oti svar¥gi lietot pareizÇs vizkozitÇtes e∫∫u, saska¿Ç ar 
    gaisa temperatru.
    •Kad temperatra nokr¥tas zem 0°C, daÏÇm e∫∫Çm mazinÇs 
    vizkozitÇte. Tas var pÇrslogot e∫∫as skni un sabojÇt tÇ 
    sastÇvda∫as.
    •Izvïloties ˙ïdes e∫∫u, konsultïjieties ar servisa darbn¥cu.
    !
    BR±DINÅJUMS! Ar degvielu strÇdÇjiet labi vïdinÇmÇ vietÇ.
    Benz¥ns, litrosDivtaktu e∫∫a, litros
    2% (1:50)3% (1:33)
    50,100,15
    100,200,30
    150,300,45
    200,400,60 
    						
    							DEGVIELAS LIETO·ANA
    Latvian – 3231155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Degvielas uzpild¥‰ana
    Not¥riet ap degvielas tvertnes vÇku. RegulÇri t¥riet degvielas un ˙ïdes e∫∫as tvertnes. Degvielas filtrs mainÇms vismaz vienu 
    reizi gadÇ. Net¥rumu nok∫‰ana degvielas tvertnï rad¥s 
    bojÇjumus. PÇrliecinieties, ka degviela ir labi samais¥ta, 
    sakratot degvielas trauku pirms uzpild¥‰anas. μïdes e∫∫as un 
    degvielas tvert¿u tilpumi ir savstarpïji saska¿oti. TÇdï∫ 
    vienmïr uzpildiet ˙ïdes e∫∫u un degvielu vienlaic¥gi. 
    (43)
    Dro‰¥ba darbÇ ar egvielu
    •Nekad nemïÆiniet uzpild¥t ma‰¥nu ar degvielu motora 
    darba laikÇ.
    •Ievïrojiet labas ventilÇcijas nosac¥jumus  degvielas un 
    degvielas mais¥juma (benz¥ns un divtaktu e∫∫a) 
    uzpild¥‰anas laikÇ.
    •Pirms motora iedarbinljanas pÇrvietojiet ma‰¥nu vismaz 3 
    m no degvielas uzpild¥‰anas vietas.
    •Nekad nedarbiniet ma‰¥nu:
    1 Ja uz ma‰¥nas korpusa izlijusi degviela vai ˙ïdes e∫∫a. 
    Noslaukiet visu izlieto un ∫aujiet benz¥nam izgarot.
    2 Ja js esat aplïju‰i sevi vai savas drïbes ar degvielu, 
    pÇrÆïrbieties. NomazgÇjiet tÇs ˙erme¿a da∫as, kas bija 
    kontaktÇ ar degvielu. Izmantojiet ziepes un deni. 
    3 Ja ma‰¥nai pamanat degvielas sci. RegulÇri pÇrbaudiet, 
    vai degvielas tvertnes vÇkÇ un degvielas vados nav sces.
    Transports un uzglabljana
    •Vienmïr glabÇjiet motorzÇÆi un degvielu, lai iespïjamÇs 
    degvielas un e∫∫as nopldzes nenonÇk kontaktÇ ar liesmÇm 
    un dzirkste∫u avotiem, piemïram elektriskÇm ma‰¥nÇm, 
    elektriskiem motoriem, slïdÏiem/kontaktiem apkures 
    katliem, krÇsn¥m, utt.
    •Vienmïr glabÇjiet degvielu ‰im nolkam speciÇli atz¥tÇ un 
    piemïrotÇ tvertnï.
    •MotorzÇÆa ilgsto‰Çkas uzglabljanas vai   transporta reizïs 
    iztuk‰ojiet degvielas un ˙ïdes e∫∫as tvertnes. Noskaidrojiet, 
    kur ir at∫auts izliet nevajadz¥gu degvielu un e∫∫u.
    •Ma‰¥nas transportï‰anas vai uzglabljanas laikÇ vienmïr ir 
    jÇbt piestiprinÇtam grie‰anas apr¥kojuma transportï‰anas 
    aizsargam, lai k∫das pïc nenonÇktu kontaktÇ ar aso ˙ïdi. 
    Ar¥ nekust¥ga ˙ïde var bt par iemeslu nopietnÇm lietotÇja 
    vai citu personu traumÇm, ja tie nonÇk ar to kontaktÇ.
    •No aizdedzes sveces no¿emiet aizdedzes sveces uzgali. 
    Aktivizïjiet ˙ïdes bremzi.
    •AparÇtu var dro‰i pÇrvadÇt transportï‰anas laikÇ.
    Izlgsto‰a uzglabljana.
    Labi vïdinÇmÇ vietÇ iztuk‰ojiet degvielas un e∫∫as tvertnes. Degvielu uzglabÇjiet apstiprinÇtÇs tvertnïs un dro‰Ç vietÇ. 
    Piestipriniet sliedes aizsargu. Not¥riet ma‰¥nu. Lasiet 
    norÇd¥jumus zem rubrikas Apkopes sec¥ba.
    Raugiet, lai pirms novieto‰anas ilgsto‰Ç uzglabljanÇ ma‰¥na ir 
    labi not¥r¥ta un tai ir veikts piln¥gs serviss.
    !
    BR±DINÅJUMS! Sekojo‰ie uzman¥bas pasÇkumi mazinÇs aizdeg‰anÇs risku:
    Degvielas tuvumÇ nesmï˙ïjiet un 
    nenovietojiet nekÇdus karstu 
    priek‰metus.
    Pirms degvielas uzpild¥‰anas izslïdziet 
    motoru un ∫aujiet tam daÏas mintes 
    atdzist. 
    Atveriet degvielas tvertnes vÇku lïnam, 
    lai iespïjamais spiediens tiek samazinÇts 
    lïnÇm.
    Pïc degvielas uzpild¥‰anas rp¥gi 
    noslïdziet degvielas tvertnes vÇku.
    Pirms iedarbinljanas vienmïr pÇrvietojiet 
    ma‰¥nu projÇm no degvielas uzpild¥‰anas 
    vietas un avota.
    !
    BR±DINÅJUMS! Degviela un degvielas iztvaikojumi ir ∫oti ugunsnedro‰i. Esiet 
    uzman¥gis, r¥kojoties ar degvielu un kïdes 
    e∫∫u. Paturiet prÇtÇ aizdeg‰anÇs, 
    eksplozijas un saindï‰anÇs risku.
    !
    BR
    						
    							IEDARBINÅ·ANA UN APSTÅDINÅ·ANA
    324 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Iedarbinljana un apstÇdinljana
    Iedarbinljana
    μïdes bremzei pirms iedarbinljanas ir jÇbt ieslïgtai. Bremzi aktivizï, pab¥dot atsitienu aizsargu uz priek‰u. (48)
    Ja motors ir auksts
    Starta poz¥cjja, 1: Novietojiet ieslïg‰anas/izslïg‰anas 
    slïdzi droseles stÇvokl¥, pavelkot sarkano regulatoru aug‰up/
    uz Çru. 
    (44)
    Degvielas sknis, 2: VairÇkas reizes nospiediet degvielas 
    sk¿a gumijas burbuli, l¥dz tas piepildÇs ar degvielu (vismaz 6 
    reizes). Burbulis nav jÇpiepilda piln¥bÇ. 
    (44)
    Satveriet priek‰ïjo rokturi ar kreiso roku. Turiet ˙ïdes zÇÆi pie zemes, izliekot labo pïdu caur aizmugurïjo rokturi. (45)
    Startera roktura vilk‰ana, 3: velkot startera rokturi ar labo 
    roku, lïnÇm izvelciet startera auklu, l¥dz jtat pretest¥bu 
    (starteris aiztur iedarbinljanu), pïc tam velciet stingri un Çtri, 
    l¥dz dzinïjs iedarbojas.
    SarkanÇs droseles vad¥bas nospie‰ana, 4: l¥dzko dzinïjs 
    ir iedarbojies — dzirdama “elsojo‰a” ska¿a, nospiediet sarkano 
    droseles vad¥bu. 
    (47)
    Startera roktura vilk‰ana, 5: spïc¥gi velciet auklu, l¥dz 
    dzinïjs iedarbojas.
    Ja motors ir silts
    Starta poz¥cjja, 1: Pareizo droseles/palai‰anas iestat¥jumu 
    siltai palai‰anai var iegt, ja sÇkotnïji pÇrvieto droseles vad¥bu, 
    velkot sarkano vad¥bu ar aug‰upvïrstu kust¥bu uz Çru. 
    (44)
    Degvielas sknis, 2: VairÇkas reizes nospiediet degvielas 
    sk¿a gumijas burbuli, l¥dz tas piepildÇs ar degvielu (vismaz 6 
    reizes). Burbulis nav jÇpiepilda piln¥bÇ. 
    (44)
    SarkanÇs droseles vad¥bas nospie‰ana, 4: TÇdïjÇdi tiek 
    deaktivizïta drosele, kas nav nepiecie‰ama, palaiÏot siltu ˙ïdes zÇÆi. Tomïr palai‰anas/apturï‰anas slïdÏa kust¥ba bs 
    ieslïgusi lielu tuk‰gaitas gÇjienu, atvieglojot palai‰anu. 
    (47)
    Startera roktura vilk‰ana, 5: Satveriet priek‰ïjo rokturi ar 
    kreiso roku. Turiet ˙ïdes zÇÆi pie zemes, izliekot labo pïdu 
    caur aizmugurïjo rokturi. 
    (45)
    Velkot startera rokturi ar labo roku, lïnÇm izvelciet startera auklu, l¥dz jtat pretest¥bu (starteris aiztur iedarbinljanu), pïc 
    tam velciet stingri un Çtri, l¥dz dzinïjs iedarbojas.
    TÇ kÇ ˙ïdes bremze joprojÇm ir ieslïgta, dzinïjs, cik Çtri vien 
    iespïjams, ir jÇieslïdz tuk‰gaitÇ, ko panÇk, izslïdzot droseles 
    aizturi. Izslïg‰anu veic, viegli piespieÏot droseles sprdu. 
    TÇdïjÇdi tiek novïrsts nevajadz¥gs sajga, sajga cilindra un 
    bremzes lentes nodilums. Pirms pilnas akselerÇcijas ∫aujiet 
    motoram daÏas sekundes darboties tuk‰gaitÇ.
    ZÇa aizmugurï (A) atrodas vienkÇr‰a instrukcija ar attïliem, 
    kas apraksta attiec¥go soli. (44)
    UZMAN±BU! Startera auklu neizvelciet piln¥gi l¥dz galam un ar¥ nelaidiet to va∫Ç no piln¥gi izvilkta stÇvok∫a. TÇ var sabojÇt 
    ma‰¥nu.
    Ievïrojiet! μïdes bremzi izslïdz, pab¥dot atsitienu 
    aizsargu pret roktura cilpu. L¥dz ar to motorzÇÆis ir gatavs 
    lieto‰anai. (38)
    •Nekad nedarbiniet motorzÇÆi, ja nav pareizi piestiprinÇta 
    sliede, zÇÆa ˙ïde un visi vÇki. Skat¥t norÇd¥jumus zem 
    rubrikas MontÇÏa. Ja pie motorzÇÆa nav piestiprinÇta 
    sliede un ˙ïde, var nokrist sajgs un izrais¥t nopietnas 
    traumas.
    •Kad motorzÇÆis tiek iedarbinÇt, ˙ïdes bremzei ir jÇbt 
    ieslïgtai. Skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ "Iedarbinljana un 
    apstÇdinljana". Nekad nedarbiniet motorzÇÆi, turot auklu 
    un palaiÏot va∫Ç motorzÇÆi. TÇ ir ∫oti b¥stama metode, jo 
    tÇdÇ veidÇ var zaudït kontroli pÇr motorzÇÆi. 
    (48)
    •Nekad nedarbiniet ma‰¥nu telpÇs. øemiet vïrÇ, ka motora 
    izpldes gÇzes var bt b¥stamas vesel¥bai.
    •PÇrliecinaties, ka tuvumÇ neatrodas cilvïki vai dz¥vnieki, 
    kas var nonÇkt saskarï ar grie‰anas apr¥kojumu.
    •MotorzÇÆi vienmïr turiet ar abÇm rokÇm. Ar labo roku 
    turiet aizmugures rokturi, bet ar kreiso roku - priek‰ïjo 
    rokturi. 
    ·o satvïrienu ir jÇizmanto visiem 
    lietotÇjiem, ar¥ krei∫iem.  Rokturus satveriet stingri ar 
    ¥k‰˙iem un pirkstiem, lai tie aptver rokturus.
    •μïdes bremzi atbr¥vo, kad priek‰ïjo roku aizsargu, uz kura 
    rakst¥ts “PAVELCIET ATPAKAπ MIERA STÅVOKL±”, pavelk 
    atpaka∫, virzienÇ uz priek‰ïjo rokturi.
    ApstÇdinljana
    Motora apturï‰anai start/stop slïdzi nospieÏ uz leju. (13)
    UZMAN±BU! Start/Stop kontakts automÇtiski atgrieÏas darba stÇvokl¥. Lai izvair¥tos no nejau‰as iedarbinljanas, kad ier¥ce 
    tiek atstÇta bez uzraudz¥bas, aizdedzes sveces uzgalis 
    vienmïr ir jÇatvieno no aizdzedzes sveces. 
    (49)
    !
    BR±DINÅJUMS! Pirms iedarbinljanas ievïrojiet sekojo‰o:
    Kad motors tiek iedarbinÇts, ˙ïdes 
    bremzei ir jÇbt ieslïgtai, lai tÇdÇ veidÇ 
    samazinÇtu risku nonÇkt kontaktÇ ar 
    rotïjo‰o ˙ïdi starta br¥d¥.
    Nedarbiniet motorzÇÆi, ja nav piemontïta 
    sliede, ˙ïde un visi vÇki.  PretïjÇ 
    gad¥jumÇ var nokrist sajgs un izsaukt 
    miesas bojÇjumus.
    Nolieciet ma‰¥nu uz cieta pamata.  
    PÇrliecinieties, ka js stÇvat stabili un, ka 
    ˙ïde nevar nekam pieskarties.
    PÇrliecinieties, ka nepiedero‰as personas 
    un dz¥vnieki neatrodas jsu darba 
    teritorijÇ.
    Nekad nesatiniet startera auklu ap roku.
    !
    BR
    						
    							DARBA TEHNIKA
    Latvian – 3251155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Pirms katras lieto‰anas reizes: 
    (50)
    1PÇrbaudiet, vai ˙ïdes bremze kÇrt¥gi darbojas un nav 
    bojÇta.
    2 PÇrbaudiet, vai aizmugures roktura aizsargs nav bojÇts.3 PÇrbaudiet, vai akseleratora blokators kÇrt¥gi darbojas un 
    nav bojÇts.
    4 PÇrbaudiet, vai apstÇdinljanas poga kÇrt¥gi darbojas un 
    nav bojÇta.
    5 PÇrbaudiet, vai visi rokturi ir t¥ri no e∫∫as.6 PÇrbaudiet, vai vibrÇciju slÇpï‰anas sistïma darbojas un 
    nav bojÇta.
    7 PÇrbaudiet, vai trok‰¿u slÇpïtÇjs ir stingri piestiprinÇts un 
    nav bojÇts.
    8 PÇrbaudiet, vai motorzÇÆa visas deta∫as ir piegrieztas un 
    vai tÇs nav bojÇtas vai neiztrkst.
    9 PÇrbaudiet, vai ˙ïdes uztvïrïjs ir vietÇ un nav bojÇts.10 PÇrbaudiet ˙ïdes spriegojumu.
    VispÇrïjas darba instrukcijas
    Dro‰¥bas pamatnoteikumi
    1Uzmaniet apkÇrtni:
    •Lai pÇrliecinÇtos, ka tuvumÇ nav cilvïku, dz¥vnieku, vai 
    priek‰metu, kas var ietekmït jsu kontroli pÇr ma‰¥nu.
    •Lai pÇrliecinÇtos, ka jsu zÇÆis nevar skart nevienu no 
    iepriek‰ minïtajiem vai ar¥, ka tos nevar skart kr¥to‰s koks.
    UZMAN±BU! Ievïrojiet ‰¥s instrukcijas, bet nekad nelietojiet  
    motorzÇÆi, ja nav iespïja nelaimes gad¥jumÇ izsaukt pal¥dz¥bu.
    2 Nelietojiet zÇÆi sliktos laika apstÇk∫os. Piemïram biezÇ 
    miglÇ, stiprÇ lietus gÇzï, stiprÇ vïjÇ, lielÇ aukstumÇ utt. 
    Darbs sliktos laika apstÇk∫os ir nogurdino‰s un saist¥ts ar 
    b¥stamiem riskiem, kÇ slidenu zemi, neprognozïjamu 
    koku kri‰anas virzienu, utt.
    3 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs grieÏot s¥kus zarus un izvairieties 
    griezt krmus (tas ir, daudzus s¥kus zarus vienlaic¥gi). S¥ki zari var ie˙erties ˙ïdï un tikt mesti jums virs, radot 
    nopietnus ievainojumus.
    4 Raugiet, lai js varat dro‰i pÇrvietototies un stÇvït. 
    Apskataties, vai jums apkÇrt nav kÇdi ‰˙ïr‰∫i, kas var 
    traucït pïk‰¿u nepiecie‰am¥bu pÇrvietoties (saknes, 
    akme¿i, zari, bedres, utt.). Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, 
    strÇdÇjot uz sl¥pas virsmas.
    5 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, zÇÆïjot nospriegotus kokus. 
    Nospriegots koks var atlekt atpaka∫ savÇ sÇkotnïjÇ stÇvokl¥ 
    gan pirms, gan pïc tÇ pÇrzÇÆï‰anas. Ja js pats stÇvat 
    nepareizi vai, ja zÇÆïjat nepareizÇ vietÇ, koks var trÇp¥t 
    jums vai ma‰¥nai tÇ, ka js zaudïjat kontroli. Abi gad¥jumi 
    var izrais¥t nopietnus ievainojumus.
    6 Pirms pÇrvieto‰anÇs, izslïdziet motoru un fiksïjiet ˙ïdi ar 
    ˙ïdes bremzi. Nesiet motorzÇÆi ar sliedi un ˙ïdi vïrstu uz 
    aizmuguri. Ja pÇrvietojaties tÇlÇk, uzlieciet sliedei 
    aizsargapvalku.
    7 Ja noliekat motorzÇÆi uz zemes, noblo˙ïjiet ˙ïdi ar ˙ïdes 
    bremzi un paturiet motorzÇÆi savÇ redzes lokÇ. Ja 
    pÇtraukumi ir ilgÇki, motors ir jÇizslïdz.
    Pamatnoteikumi
    1Ja saprotat, kas ir rÇviens un tÇ cïlo¿us, js tas 
    nepÇrsteigs negaid¥ti. Ja esat sagatavojies, js mazinÇsiet 
    ar rÇvieniem saist¥tos riskus. RÇvieni parasti ir mazi, bet 
    atsevi‰˙os gad¥jumos, tie var bt ∫oti pïk‰¿i un ∫oti spïc¥gi.
    2 Turiet motorzÇÆi vienmïr stingri rokÇs, ar labo roku uz 
    aizmugurïjo rokturi un ar kreiso roku uz priek‰ïjo rokturi. 
    Aptveriet rokturus ar pirkstiem un ¥k‰˙i. Izmantojiet ‰o 
    satvïrienu vienalga, vai esat labrocis vai kreilis. ·Çds 
    satvïriens mazina rÇviena sekas un pal¥dz jums savald¥t 
    motorzÇÆi. 
    Nelaidiet va∫Ç rokturus!  (51)
    3Vairums nelaimes, kas saist¥tas ar rÇvieniem, notiek 
    zÇÆïjot zarus. NostÇjaties stabili un pÇrliecinaties, ka jums 
    nav nekas pa kÇjÇm, uz kÇ varïtu paklupt vai, kas js 
    izsistu no l¥dzsvara.
    Neuzman¥ba var izrais¥t rÇvienu, ja neparedzïti rÇviena 
    zonÇ iek∫st zars, koks vai cits priek‰mets.
    Kontrolïjiet darba priek‰metu. Ja zÇÆïjamie priek‰meti ir 
    mazi un viegli, tie var iesprst ˙ïdï un tikt izsviesti pret 
    jums. Ja tas ar¥ nav b¥stami, js varat tikt negaid¥ti 
    pÇrsteigts un zaudït kontroli pÇr zÇÆi. Nekad nezÇÆïjiet 
    vairÇkus ba∫˙us vai zarus kopÇ, bet gan vispirms nodaliet 
    tos. Katru ba∫˙i vai gabalu zÇÆïjiet atsevi‰˙i. Nolieciet malÇ 
    nozÇÆïtos gabalus, lai uzturïtu dro‰u darba vietu. 
    (52)
    4Nekad nelietojiet motorzÇÆi virs plecu augstuma un 
    cen‰aties nezÇÆït ar pa‰u sliedes galu. Nekad 
    nelietojiet motorzÇÆi, to turot vienÇ rokÇ! 
     (53)
    SVAR±GI!
    ·ajÇ noda∫Ç tiek apskat¥ti pamata dro‰¥bas noteikumi darbÇ ar motorzÇÆi. ·¥ informÇcija nekÇdÇ zi¿Ç neaizstÇj 
    profesionÇlu sagatavot¥bu izgl¥t¥bas veidÇ un pieredzi. Ja 
    rodas nedro‰a situÇcija, kad neesat dro‰s kÇ r¥koties tÇlÇk, 
    pÇrtrauciet darbu un konsultïjieties ar speciÇlistu. Sazinieties 
    ar savu motorzÇÆu veikalu, servisa darbn¥cu vai ar kÇdu 
    pieredzïju‰u motorzÇÆa lietotÇju. Nekad nedariet darbu, kÇ 
    veik‰anai nejtaties pietieko‰i kvalificïts!
    Pirms motorzÇÆa lieto‰anas jums ir jÇzina, ko noz¥mï rÇviens 
    un kÇ no tÇ izvair¥ties. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas 
    PasÇkumi rÇvienu novïr‰anai.
    Pirms motorzÇÆa ieto‰anas jums ir jÇsaprot starp¥ba starp 
    zÇÆï‰anu ar sliedes aug‰ïjo un apak‰ïjo malu. Skatiet 
    norÇd¥jumus rubrikÇ "Atsitiena novïr‰anas pasÇkumi" un 
    "Ma‰¥nas dro‰¥bas apr¥kojums".
    Lietojiet individuÇlo dro‰¥bas apr¥kojumu. Skat¥t norÇd¥jumus 
    zem rubrikas IndividuÇlais dro‰¥bas apr¥kojums.
    !
    BR±DINÅJUMS! DaÏkÇrt skaidas iestrïgst sajga apvalkÇ, kas izraisa ˙ïdes 
    sastrïgumu. Pirms t¥r¥‰anas vienmïr 
    apturït dzinïju. 
    						
    							DARBA TEHNIKA
    326 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19
    5Lai piln¥bÇ saglabÇtu kontroli pÇr motorzÇÆi, nepiecie‰ams, 
    ka js stabili stÇvat. Nekad nestrÇdÇjiet, stÇvot uz kÇpnïm, 
    aug‰Ç kokÇ vai, ja jums nav stabila pamata zem kÇjÇm. 
    (54)
    6Vienmïr strÇdÇjiet ar maksimÇlu zÇÆï‰anas - ˙ïdes 
    grie‰anÇs Çtrumu, tas ir, ar maksimÇlu akselerÇciju.
    7 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, zÇÆïjot ar sliedes aug‰ïjo malu, 
    tas ir, no apak‰as. To sauc par grie‰anu b¥d¥‰anas reÏ¥mÇ. 
    ·Çdos apstÇk∫os ˙ïde stumj motorzÇÆi pret lietotÇju. Ja 
    ˙ïde iesprst, motorzÇÆis var atsisties pret jums. 
    (55)
    8Ja lietotÇjs nepretojÇs ‰im spiedienam, rodas risks, ka 
    motorzÇÆis pavirz¥sies tik tÇlu, ka tikai sliedes rÇviena zona 
    bs saskarï ar koku, kas izrais¥s rÇvienu. 
    (56)
    Ja zÇÆïjat ar sliedes apak‰u, tas ir, no pÇrzÇÆïjamÇ priek‰meta aug‰as uz apak‰u, to var saukt par zÇÆï‰anu 
    vilk‰anas reÏ¥mÇ. ·ÇdÇ gad¥jumÇ motorzÇÆis sevi velk koka 
    virzienÇ un motorzÇÆa priek‰ïjÇ mala ir dabisks balsts 
    darba laikÇ. Grie‰ana vilk‰anas reÏ¥mÇ pal¥dz jums labÇk 
    novald¥t motorzÇÆi un kontrolït rÇvienu zonas atra‰anÇs 
    vietu. 
    (57)
    9Sekojiet pamÇc¥bai par ˙ïdes asinljanu un sliedes 
    kop‰anu. Kad js nomainat sliedi un ˙ïdi, lietojiet tikai tÇs 
    kombinÇcijas, kuras mïs iesakÇm. Skat¥t norÇd¥jumus 
    zem rubrikas Grie‰anas apr¥kojums un Tehniskie dati.
    ZÇÆï‰anas pamati
    VispÇrïji
    •ZÇÆïjot, vienmïr strÇdÇjiet ar pilnu jaudu!
    •Samaziniet motora Çtrumu uz tuk‰gaitu pïc katra 
    griezuma (motora darbinljana ar pilnu jaudu bez 
    noslogojuma pÇrÇk ilgi var rad¥t smagus motora 
    bojÇjumus).
    •ZÇÆï‰ana no aug‰as = ZÇÆï‰ana vilk‰anas reÏ¥mÇ.
    •ZÇÆï‰ana no apak‰as = ZÇÆï‰ana stum‰anas reÏ¥mÇ.
    ZÇÆï‰ana stum‰anas reÏ¥mÇ palielina rÇvienu risku. Skat¥t 
    norÇd¥jumus zem rubrikas PasÇkumi rÇvienu novïr‰anai.
    TerminoloÆija
    Grie‰ana = VispÇrïjs apz¥mïjums koka zÇÆï‰anai.
    Atzaro‰ana = Zaru nogrie‰ana no nogÇzta koka.
    No‰˙el‰anÇ = Objekts, ko grieÏat, nolzt pirms js pabeidzat zÇÆï‰anu l¥dz galam.
    Pirms sÇciet griezt, ir jÇpadomÇ par pieciem svar¥giem faktoriem:
    1PÇrliecinaties, ka sliede neiesprd¥s griezumÇ. (59)
    2PÇrliecinaties, ka ba∫˙is neno‰˙elsies. (58)
    3PÇrliecinaties, ka ˙ïde grie‰anas laikÇ vai pïc tam 
    nepieskÇrsies zemei vai citam priek‰metam. (60)
    4Vai ir iespïjams rÇviens? (4)
    5Vai zemes virsma un apkÇrtne var iespaidot jsu stabilitÇti 
    un dro‰¥bu darba laikÇ?
    Divi faktori nosaka, vai ˙ïde iesprd¥s un vai ba∫˙is pÇr‰˙elsies: 
    pirmais - kÇ bal˙is balstÇs pirms un pïc grie‰anas vietas un 
    otrs - vai ba∫˙is nav zem spriedzes.
    Vairums situÇcijÇs js varat izvair¥ties no ‰¥m problïmÇm 
    grieÏot divos etapos, vispirms no ba∫˙a aug‰as, tad no apak‰as. 
    Jums ir ba∫˙is jÇatbalsta tÇ, ka tas neiespied¥s ˙ïdi vai 
    nepÇr‰˙elsies grie‰anas laikÇ.
    Sekojo‰os padomos tiek izskaidrots, kÇ r¥koties parastÇs 
    motorzÇÆa lieto‰anas situÇcijÇs.
    Atzaro‰ana
    GrieÏot resnus zarus, lietojiet iepriek‰ minïtÇs metodes.
    Grieziet sareÏÆ¥tus zarus pa gabalam. (61)
    Grie‰ana
    Ja jums ir jÇzÇÆï grïdÇs sakrauti ba∫˙i, katrs zÇÆïjamais ba∫˙is ir jÇnoce∫ no grïdas un jÇnovieto uz ste˙a vai laid¿a un jÇzÇÆï 
    atsevi‰˙i.
    NozÇÆïto gabalu pÇrvietojiet prom no darba vietas. AtstÇjot 
    tos darba vietÇ, js riskïjat k∫das dï∫ bt pak∫auts atsitienam 
    un zaudït darba laikÇ l¥dzsvaru. 
    (62)
    Ba∫kis gu∫ uz zemes. Risks, ka ˙ïde ie˙ersies vai, ka ba∫˙is 
    pÇr‰˙elsies, ir mazs. Toties, ir risks, ka ˙ïde pieskarsies zemei, 
    kad js nobeigsiet griezumu. 
    (63)
    Piln¥gi pÇrgrieziet ba∫˙i no aug‰as. Cen‰aties nepieskarties zemei, nobeidzot griezumu. Grieziet ar motora pilnu jaudu, 
    bet esiet gatavs jebkuram pavïrsienam. (64)
    Ja iespïjams pagriezt ba∫˙i, pÇrtrauciet grie‰anu, kad esat pÇrzÇÆïjis 2/3 no ba∫˙a.
    Apgrieziet ba∫˙i un nobeidziet atliku‰o 1/3 grieziena no otras 
    puses. (65)
    Ba∫˙is balstÇs tikai vienÇ galÇ. Liels risks, ka tas 
    pÇr‰˙elsies. (58)
    SÇciet griezt no apak‰as (iezÇÆïjiet ba∫˙¥ l¥dz 1/3 no diametra).
    Pabeidziet griezumu, zÇÆïjot no aug‰as tÇ, lai abi griezumi 
    satiekas. (66)
    Ba∫˙is atbalstÇs abos galos. Liels risks, ka ˙ïde iesprd¥s. (59)
    SÇciet griezt no aug‰as (iezÇÆïjiet ba∫˙¥ l¥dz 1/3 no diametra).
    Pabeidziet, grieÏot no apak‰as tÇ, lai abi griezumi satiekas. (67)
    !
    BR±DINÅJUMS! Nekad nestrÇdÇjiet ar motorzÇÆi, turot to vienÇ rokÇ. MotorzÇÆi 
    nevar dro‰i novald¥t, turot ar vienu roku . 
    Rokturus turiet ar abÇm rokÇm stingri un 
    cie‰i.
    SVAR±GI! Ja ˙ïde ie˙erÇs griezumÇ: apstÇdiniet motoru! NemïÆiniet ar spïku atbr¥vot motorzÇÆi. Js varat savainot 
    sevi ar ˙ïdi, ja motorzÇÆis pïk‰¿i izraujas. Atspiediet 
    griezumu va∫Ç ar sviru, tÇdïjÇdi atbr¥vojot motorzÇÆi.
    !
    BR±DINÅJUMS! Nekad nemïÆiniet zÇÆït grïdÇs sakrautus vai kopÇ gu∫o‰us ba∫˙us. 
    TÇdÇ veidÇ js pamat¥gi palielinÇt risku, 
    kas var novest pie nopietnÇm vai 
    dz¥v¥bÇm b¥stamÇm traumÇm. 
    						
    							DARBA TEHNIKA
    Latvian – 3271155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Koku gljanas metodes
    Dro‰s attÇlums
    Dro‰am attÇlumam starp koku, kuru gÇz¥s un tuvÇkodarba laukumu, ir jÇbt vismaz 2 1/2 no gÇÏamÇ koka garuma. 
    PÇrliecinaties, ka neviens neatrodas “riska zonÇ pirms un koka 
    gljanas laikÇ. (68)
    Gljanas virziens
    Mïr˙is ir nogÇzt koku tÇ, lai tas gulïtu visizdev¥gÇk atzaro‰anas un sagrie‰anas darbiem. Tam ir jÇnokr¥t vietÇ, kur 
    js varat dro‰i un br¥vi pÇrvietoties.
    Kad js esat nolïmis, kÇdÇ virzienÇ vïlaties koku gÇzt, jums 
    jÇnovïrtï koka dabiskais kri‰anas virziens.
    To ietekmï vairÇki faktori:
    •Koka sasvïr‰anÇs
    •Ja koks ir l¥ks
    •Vïja virziens
    •Zaru izvietojums
    •Sniega smagums
    •·˙ïr‰∫i koka apkÇrtnï: piemïram, citi koki, elektr¥bas 
    l¥nijas, ce∫i un ïkas.
    •Apskatiet koku, vai tas nav bojÇts un iepuvis, lai tas nesÇk 
    krist ÇtrÇk nekÇ js to varat paredzït.
    Js varbt konstatïsit, ka esat spiests gÇzt koku tÇ dabiskÇ 
    kri‰anas virzienÇ, jo to gÇzt jums vïlamÇ virzienÇ var bt 
    neiespïjami vai b¥stami.
    Vïl viens svar¥gs faktors, kas neietekmï gljanas virzienu, bet 
    var ietekmït jsu dro‰¥bu - vai kokam nav bojÇti vai nokaltu‰i 
    zari, kas var nolzt un jums uzkrist gljanas darbu laikÇ.
    Galvenais ir novïrst, lai koks neuzkr¥t citam kokam.  NovÇkt 
    ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un pastÇv liels 
    nelaimes gad¥jumu risks. Skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ Nepareizi 
    kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana. 
    (69)
    Stumbra not¥r¥‰ana un atkÇp‰anÇs ce∫a sagatavo‰ana
    Atzarojiet stumbru l¥dz plecu augstumam. Dro‰Çk ir strÇdÇt no aug‰as uz leju, lai stumbrs ir starp jums un motorzÇÆi. (70)
    NovÇciet krmus un citu augsni ap koka stumbru un pÇrliecinaties, ka apkÇrtnï nav ‰˙ïr‰∫u (akme¿i, zari, bedres, 
    utt.) jsu atkÇp‰anÇs ce∫am br¥d¥, kad koks sÇk gÇzties. Jsu 
    atkÇp‰anÇs ce∫‰ ir apmïram 135 grÇdu le¿˙¥ no iecerïtÇ koka 
    kri‰anas virziena. 
    (71)
    1Riska zona
    2 Atgrie‰anÇs ce∫‰
    3 Gljanas virziens
    Koku gljana
    Gljanu veic ar tr¥s daÏÇdiem griezumiem. Vispirms izdariet virziena greizumu, kas sastÇv no aug‰ïjÇ un apak‰ïjÇ 
    griezuma, kuriem seko gljanas griezums. Pareizi izvietojot 
    ‰os griezumus, js varat ar lielu precizitÇti noteikt gljanas 
    virzienu.
    Virziena griezumi
    Pirms aizzÇÏïjuma veik‰anas, lai koks kristu pareizÇ virzienÇ, ir jÇnozÇÏï apak‰ïjie koka zari. Mïr˙ïjiet uz attÇlu punktu 
    apvid tajÇ virzienÇ, kur vïlaties lai kristu koks (2), vadoties 
    pïc koka gljanas virziena apz¥mïjuma uz zÇÏa (1). StÇviet 
    koka labajÇ pusï, nostÇjieties aiz zÇÏa un zÇÏïjiet ar velko‰u 
    ˙ïdi.
    Tad izdariet apak‰ïjo griezumu, lai tas beigtos tur, kur beidzas 
    aug‰ïjais griezums. (72)
    Abiem griezumiem kopumÇ jlj˙el apmïram 1/4 stumbra diametru, veidojot apmïram 45 grÇdu le¿˙i.
    L¥nija, kur abi griezumu satiekas ir gljanas virziena griezuma 
    l¥nija. Tai jÇbt piln¥gi horizontÇlai un taisnÇ le¿˙¥ (90 grÇdu) 
    iepret¥m iecerïtam gljanas virzienam. 
    (73)
    Gljanas griezums
    Gljanas griezumu izdara no koka pretïjÇs puses un tam jÇbt piln¥gi horizontÇlam. StÇviet koka kreisÇ pusï un grieziet ar 
    sliedes apak‰ïjo pusi.
    Izdariet gljanas griezumu apmïram 3-5 cm (1,5-2 collas) 
    virs virziena griezuma horizontÇlÇs l¥nijas. (74)
    Mizas balstu (ja tas ir piemontïts) piespiediet aiz lau‰anas strïmeles. Grieziet ar pilnu motora jaudu, lïnÇm virzot sliedi 
    un ˙ïdi pret koku. Vïrojiet, vai koks nesÇk svïrties pretïjÇ 
    virzienÇ tam, kurÇ js vïlaties koku gÇzt. Iedzeniet ˙¥li vai 
    lauzni griezumÇ l¥dz ko tas ir pietiekami dzi∫‰.
    Nogrieziet gljanas griezumu paralïli ar gljanas virziena 
    griezuma l¥n¥ju, atstÇjot atstarpi, kas atbilst 1/10 stumbra 
    diametram. Stumbra nepÇrgriezto da∫u sauc par lau‰anas 
    strïmeli.
    Lau‰anas strïmele darbojas kÇ enÆes, kas nosaka gÇÏamÇ 
    koka kri‰anas virzienu. (75)
    Ja lau‰anas strïmele ir pÇrÇk ‰aura un ja virziena griezumi un gljanas griezums ir nepareizi izvietoti, js zaudïsit kontroli 
    pÇr koka kri‰anas virzienu. (76)
    Kad gljanas griezums un virziena griezumi ir pabeigti, koks sÇks gÇzties pats no sava svara vai ar ˙¥∫a vai lauÏ¿a pal¥dz¥bu. (77)
    Mïs iesakÇm izmantot tÇdu sliedes garumu, kas pÇrsniedz stumbra diametru, lai kri‰anas un virziena iegriezumi ir 
    izdarÇmi ar tÇ saucamo ”vienkÇr‰o griezumu”. Par jsu 
    motorzÇÆa modelim piemïrotajiem sliedes garumiem lasiet 
    rubrikÇ "Tehniskie dati".
    Ir pa¿ïmieni, kÇ gÇzt kokus, kam stumbra diametrs lielÇks par 
    sliedes garumu. Taãu ‰Çdi pa¿ïmieni ir saist¥ti ar palielinÇtu 
    rÇvienu risku. 
    (4)
    SVAR±GI! Lai gÇztu kokus, ir nepiecie‰ama liela pieredze. Nepieredzïju‰iem motorzÇÆa lietotÇjiem nav ieteicams gÇzt 
    kokus. Nekad neveiciet darbus, kuru veik‰anai nejtaties 
    pietieko‰i kvalificïts!
    SVAR±GI! Kritiskos koka gljanas br¥Ïos, vienmïr no¿emiet 
    aizsargausti¿a, kad beidzat zÇÆït, lai varïtu labi saklaus¥t 
    ska¿as un trok‰¿us.
    !
    BR±DINÅJUMS! Ja neesat speciÇli apmÇc¥ts, ieteicam negÇzt kokus, kuru 
    stumbra diametrs pÇrsniedz jsu zÇÆa 
    sliedes garumu! 
    						
    							DARBA TEHNIKA
    328 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Nepareizi kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana 
    KÇ atbr¥vot aiz˙ïru‰os koku
    NovÇkt ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un pastÇv liels nelaimes gad¥jumu risks.Nekad nemïÆiniet zÇÆït iekÇru‰os koku.Nekad nestrÇdÇjiet iekÇru‰os koku riska zonÇ. (78)Dro‰Çkais pa¿ïmiens ir lietot treilï‰anas ier¥ci.•Ar traktoru•Portat¥vu
    KÇ griezt kokus un zarus, kas ir zem spriedzes
    Sagatavo‰anÇs: Novïrtïjiet, kÇdÇ virzienÇ koks vai zars pÇrvietosies, ja to atbr¥vos un, kur tam ir dabiskais l‰anas 
    punkts (vieta, kur tas lztu, ja to vïl vairÇk saliektu). (79)
    IzdomÇjiet dro‰ako veidu kÇ atsvabinÇt spriedzi un vai js to spïjat dro‰i izdar¥t. SareÏÆ¥tÇs situÇcijÇs vien¥gais dro‰ais 
    pa¿ïmiens ir nolikt motorzÇÆi pie malas un lietot treilï‰anas 
    ier¥ci.
    VispÇrïji padomi:
    NostÇjieties tÇ, ka koks vai zars js neskars, kad tas atbr¥vosies. (80)
    Izdariet vienu vai vairÇkus griezumus pie l‰anas punkta. Izdariet pietieko‰i daudz un dzi∫us griezumus, lai mazinÇtu 
    spriegojumu un panÇktu, ka koks var pÇrlzt pie l‰anas 
    punkta. 
    (81)
    Nekad negrieziet taisni caur kokam vai zaram, kas ir 
    zem spriedzes! 
    Ja jums ir jÇtiek cauri kokam/zaram, tad izdariet divus vai tr¥s griezumus ar 3 cm atstatumu 3-5 cm dzi∫umÇ. (82)
    Turpiniet zÇÆït dzi∫Çk, kamïr koks/zars atbr¥vojas no nospriegojuma. (83)
    Kad koks/zars vairs nav nospriegotÇ stÇvokl¥, zÇÆïjiet to no iegriezumam pretïjÇs puses.
    Izvair¥‰anÇs no rÇvieniem
    Kas ir rÇviens?
    Par motorzÇÆa rÇvienu sauc pïk‰¿o reakciju, ko izraisa sliedes priek‰gala aug‰as (to sauc par rÇvienu zonu) pieskar‰anÇs 
    kÇdam priek‰metam, atsitot zÇÆi uz atmuguri. (56)
    RÇvieni vienmïr notiek ÏÇÆï‰anas plÇksnï. Parasti motorzÇÆi un sliedi met atmuguriski un uz aug‰u lietotÇja virzienÇ. Ir ar¥ 
    iespïjams, ka motorzÇÆi triec citÇ virzienÇ atkar¥bÇ no tÇ kÇ to 
    lietoja br¥d¥, kad sliedes rÇviena zona pieskÇrÇs kÇdam 
    priek‰metam. 
    (8)
    RÇvieni gadÇs tikai tad, ja sliedes rÇviena zonÇ nok∫st kÇds priek‰mets. (4)
    Atzaro‰ana
    PÇrliecinaties, ka varat dro‰I pÇrvietoties un stÇvït! StrÇdÇjiet no stumbra kreisÇs puses. Turaties tuvu motorzÇÆim, lai 
    varïtu maksimÇli labi pÇrvald¥t zÇÆi. Ja iespïjams, ∫aujiet 
    zÇÆim atgulties ar savu smagumu uz stumbra.
    Turiet stumbru starp sevi un motorzÇÆi, kamïr js virzaties gar 
    stumbru.
    Stumbru sagarumo‰ana
    Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas Grie‰anas pamati.
    !
    BR±DINÅJUMS! RÇvieni var bt ∫oti pïk‰¿i un spïc¥gi, triecot motorzÇÆi, sliedi un 
    ˙ïdi zÇÆa lietotÇja virzienÇ. Ja tas gadÇs, 
    kad ˙ïde ir darb¥bÇ, lietotÇjs var gt ∫oti 
    nopietnus, pat nÇvïjo‰us ievainojumus. 
    πoti svar¥gi saprast, kÇdï∫ rodas rÇvieni un 
    kÇ no tiem izvair¥ties, lietojot pareizus 
    darba pa¿ïmienus.
    !
    BR
    						
    							APKOPE
    Latvian – 3291155296-38 Rev.1 2012-11-19
    VispÇrïji
    LietotÇjs dr¥kst veikt tikai tÇdus apkopes un servisa darbus, kas aprakst¥ti ‰ajÇ lieto‰anas pamÇc¥bÇ. Pla‰Çka mïroga 
    iejauk‰anÇs ir pie∫aujama specializïtÇ darbn¥cÇ.
    Karburatora regulï‰ana
    Jsu Husqvarna izstrÇdÇjums konstruïts un veidots, pamatojoties uz specifikÇcijÇm, lai samazinÇtu kait¥go gÇzu 
    izpldi.
    Darb¥ba
    •Karburators regulï motora Çtrumu car droseles pal¥dz¥bu. 
    Gaiss un degviela samaisÇs karburatorÇ. Gaisa/degvielas 
    mais¥jumu var noregulït. Lai ma‰¥na darbotos ar 
    maksimÇlu efektivitÇti, mais¥juma regulï‰anai ir jÇbt 
    pareizai.
    •T skrve regulï tuk‰gaitas Çtrumu. Ja T skrvi grieÏ 
    pulkste¿rÇd¥tÇju virzienÇ, tas pÇatrina tuk‰gaitu; pretïji 
    pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ to palïnina.
    Pamatnoregulï‰ana un iestrÇde
    Karburators ir iestÇd¥ts pamatnoregulïjumÇ, kad topÇrbauda fabrikÇ. Prec¥zÇ regulï‰ana ir jÇveic izgl¥totam un zino‰am 
    personÇlam.
    Ieteicams br¥vgaitas apgriezienu skaits: Skat¥t noda∫u 
    Tehniskie dati.
    Tuk‰gaitas Çtruma T gal¥gÇ noregulï‰ana
    Noregulïjiet tuk‰gaitas Çtrumu ar skrvi T. Ja nepiecie‰ams pÇrregulït, vispirms, grieziet skrvi T pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ, 
    kamïr ˙ïde sÇk griezties. Tad grieziet pretïji pulkste¿rÇd¥tÇja 
    virzienÇ, kamïr ˙ïde apstÇjas. Tuk‰gaitas Çtrums ir pareizs, ja 
    motors darbojÇs gludi visÇs poz¥cijÇs ar labu apgriezienu 
    dro‰¥bas rezervi, iekams ˙ïde sÇk griezties.
    Pareizi noregulïts karburators
    Pareizi noregulïts karburators uz¿em Çtrumu nekavïjoties un tas mazliet “skan kÇ ãetrtaktnieks“ sasniedzot maksimÇlo 
    Çtrumu. μïde nedr¥kst griezties tuk‰gaitÇ. PÇrÇk plÇni 
    noregulïta zemu apgriezienu skaita skrve L var rad¥t 
    iedarbinljanas grt¥bas un sliktu akselerÇciju. PÇrÇk plÇni 
    noregulïta lielÇ Çtruma skrve H dod pÇrÇk maz jaudas = 
    mazÇk spïka, sliktu akselerÇciju un/vai rada motora 
    bojÇjumus.
    MotorzÇÆa dro‰¥bas apr¥kojuma 
    pÇrbaude, apkalpe un serviss
    μïdes bremze ar aizsargu pret rÇvieniem
    Bremzes st¥pas nolieto‰anÇs kontrole
    Not¥riet skaidas, sve˙us un citus net¥rumus no ˙ïdes bremzes un sajga cilindra. Net¥rumi un nolieto‰anÇs ietekmï bremzes 
    darb¥bu. (84)
    RegulÇri pÇrbaudiet, ka bremÏu st¥pa ir vismaz 0,6 mm bieza visplÇnÇkÇ vietÇ.
    RÇvienu dro‰¥bas sviras pÇrbaude
    PÇrliecinaties, ka rÇvienu dro‰¥bas svira nav bojÇta un tai nav redzami defekti, piemïram, plaisas.
    Pavirziet rÇvienu dro‰¥bas sviru uz priek‰u un atpaka∫, lai 
    pÇrliecinÇtos, ka tÇ br¥vi kustas un ir piestiprinÇta pie sajga 
    vÇka.
    Inerces funkcijas pÇrbaude
    MotorzÇÆi ar izslïgtu motoru novietojiet uz kÇda celma vai cita stabila priek‰meta. Atlaidiet rokturi un ∫aujiet motorzÇÆim krist 
    pret celmu no sava svara, rotïjot ap aizmugures rokturi. (85)
    Kad sliedes gals trÇpa celmam, jÇiedarbojas bremzei. (85)
    LabÇs rokas bremzes pÇrbaude
    PÇrbaudiet, vai labÇs rokas aizsargs nav bojÇts un ir bez redzamiem defektiem, piemïram, plaisÇm. (87)Pavirziet uz priek‰u/ uz aug‰u labÇs roka bremzi, lai pÇrbaud¥tu, ka tÇ kustas viegli un, ka tÇ ir stabili nostiprinÇta pie 
    sajga vÇka. (86)
    Nekad neizmantojiet bremzes sviru zÇÏa pÇrnïsljanai 
    vai pakarinljanai! Tas var sabojÇt mehÇnismu un 
    izrais¥t ˙ïdes bremzes darb¥bas traucïjumus.
     (88)
    Bremzes iedarb¥bas kontrole
    Novietojiet motorzÇÆi uz stabila pamata un iedarbiniet to. Uzmaniet, lai ˙ïde nepieskaras zemei vai kÇdam citam 
    priek‰metam. Skatiet norÇd¥jumus zem rubrikas Iedarbinljana 
    un apstÇdinljana. 
    (89)
    Satveriet motorzÇÆi stingri, ar pirkstiem un ¥k‰˙i cie‰I aptverot rokturus. (51)
    !
    BR±DINÅJUMS! Konsultïjieties servisa darbn¥cÇ, ja tuk‰gaitas Çtrumu nevar 
    noregulït tÇ, ka ˙ïde negrieÏas.  
    Nelietojiet motorzÇÆi, iekams tas nav 
    pareizi noregulïts vai salabots.
    Ievïrojiet! Ma‰¥nas visa veida serviss un labojumi ir jÇveic cilvïkiem ar speciÇlu izgl¥t¥bu. Tas ¥pa‰i atteicas uz ma‰¥nas 
    dro‰¥bas apr¥kojumu. Ja ma‰¥na neatbilst kÇdiem no tÇlÇk 
    minïtajiem kontroles parametriem, mïs iesakÇm griezties 
    servisa darbn¥cÇ. 
    						
    							APKOPE
    330 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19
    Iedarbiniet droseli ar pilnu jaudu un iedarbiniet ˙ïdes bremzi, pieskaroties rÇvienu dro‰¥bas svirai ar rokas loc¥tavu. Nelaidiet 
    va∫Ç priek‰ïjo rokturi. μïdei vajadzïtu momentÇ 
    apstÇties. (46)
    Droseles blokators
    •PÇrliecinÇties, ka drosele ir noblo˙ïta tuk‰gaitÇ, kad 
    droseles blokators ir savÇ izejas poz¥cijÇ. (90)
    •Nospiediet droseles blokatoru un pÇrliecinaties, ka tas 
    atgrieÏas sÇkotnïjÇ poz¥cijÇ, kad to atkal palaiÏat. (91)
    •PÇrbaudiet, vai drosele un Droseles blokators kustÇs br¥vi 
    un, ka atsperes darbojas pareizi. (92)
    •Iedarbiniet motorzÇÆi un iedarbiniet droseli ar pilnu jaudu. 
    Atlaidiet droseli un pÇrbaudiet, vai ˙ïde apstÇjas un paliek 
    nekust¥ga. Ja ˙ïde grieÏas, kad drosele ir nostÇd¥ta 
    tuk‰gaitÇ, pÇrbaudiet karburatora tuk‰gaitas reÏ¥mu.
    μïdes pÇrtvïrïjs
    PÇrbaudiet, vai ˙ïdes pÇrtvïrïjs nav bojÇts un ir stingri piestiprinÇts pie motorÏÇÆa korpusa. (93)
    LabÇs rokas aizsargs
    PÇrbaudiet, vai labÇs rokas aizsargs nav bojÇts un ir bez redzamiem defektiem, piemïram, plaisÇm. (12)
    VibrÇciju samazinljanas sistïma
    RegulÇri pÇrbaudiet, vai vibrÇciju slÇpï‰anas apr¥kojumÇ nav redzamas plaisas un deformÇcijas. PÇrliecinaties, ka vibrÇciju 
    slÇpï‰anas apr¥kojums ir stingri piestiprinÇts motoram un 
    rokturiem. 
    (94)
    Stop slïdzis
    Iedarbiniet motoru un pÇrliecinaties, ka motors apstÇjas, kad stop slïdzi pÇrb¥da uz stop poz¥ciju. (47)
    UZMAN±BU! Start/Stop kontakts automÇtiski atgrieÏas darba stÇvokl¥. Lai izvair¥tos no nejau‰as iedarbinljanas, aizdedzes 
    sveces uzgalis vienmïr ir jÇatvieno no aizdzedzes sveces 
    jebkurÇ montÇÏas, kontroles un/vai apkopes gad¥jumÇ.
    Trok‰¿a slÇpïtÇjs
    Nekad nelietojiet ma‰¥nu ar bojÇtu trok‰¿u slÇpïtÇju.
    RegulÇri pÇrbaudiet, vai trok‰¿u slÇpïtÇjs ir stingri piestiprinÇts ma‰¥nai. (95)DaÏi trok‰¿u slÇpïtÇji ir apr¥koti ar speciÇlu dzirkste∫u uztver‰anas reÏÆi. Ja jsu ma‰¥na ir apr¥kota ar ‰Çda veida 
    slÇpïtÇju, ieteicams t¥r¥t reÏÆi vismaz vienu reizi nedï∫Ç. To 
    dara ar metÇla birsti. Aizsïrïjis siets pÇrkarsï motoru un tÇ 
    rezultÇtÇ var nopietni sabojÇties motors.
    Ievïrojiet! Ja reÏÆis ir bojÇts, tas jÇnomaina. Piesïrïjis reÏÆis 
    pÇrkarsïs ma‰¥nu, kas rad¥s bojÇjumus cilindrÇ un virzulim. 
    Nekad nelietojiet ma‰¥nu ar bojÇtu vai piesïrïju‰u reÏÆi. 
    Nekad nelietojiet trok‰¿u slÇpïtÇju, bez dzirkste∫u 
    aizturï‰anas reÏÆa vai, ja tas ir bojÇts. (14)Trok‰¿u slÇpïtÇjs ir konstruïts, lai mazinÇtu trok‰¿u l¥meni un lai novirz¥tu izdedÏu gÇzes prom no lietotÇja. IzdedÏu gÇzes ir 
    karstas un var saturït dzirksteles, kas var izrais¥t ugunsgrïku, 
    ja tÇs skar sausu, viegli dego‰u vielu.
    Starteris
    Startera auklas mai¿a
    •Atskrvïjiet skrves, kas pietur starteri pie korpusa un 
    no¿emiet to nost. (96)•Izvelciet auklu apmïram 30 cm un ieceliet to spoles rievÇ. 
    Atspriegojiet startera atsperi, ∫aujot spolei lïnam griezties 
    atpaka∫. 
    (97)•Atgrieziet skrvi atspoles centrÇ un izceliet aptveres 
    atspoli (A), atsperi (B) un spoli (C). Ielieciet un iestipriniet 
    auklu atspolï. Pa kÇdiem 3 apgriezieniem iztiniet auklu no 
    atspoles. Iestipriniet spoli atsperï (D), lai atsperes gali 
    aiz˙eras aiz atspoles. Pïc tam piestipriniet satveres 
    atsperi, satveres atspoli un skrvi atspoles centrÇ. Ielieciet 
    startera auklu starter¥ un startera roktur¥. Pïc tam sasieniet 
    pamat¥gu mezglu. 
    (98)
    Startera atsperes nospriego‰ana
    •Izceliet startera auklu no startera spoles rievas un 
    pagrieziet spoli 2 apgriezienus pulkste¿rÇd¥tÇju virzienÇ.
    Ievïrojiet! PÇrbaudiet, lai startera spoli var apgriezt vismaz 
    pusapgriezienu tad, kad startera aukla ir izvilkta l¥dz galam. 
    (99)
    Nostiepiet auklu ar rokturi. No¿emiet ¥k‰˙i un atlaidiet auklu. Skat¥t attïlu zemÇk. (99)
    !
    BR
    						
    All Husqvarna manuals Comments (0)

    Related Manuals for Husqvarna 135 X Torq Manual