Husqvarna 135 X Torq Manual
Have a look at the manual Husqvarna 135 X Torq Manual online for free. It’s possible to download the document as PDF or print. UserManuals.tech offer 35 Husqvarna manuals and user’s guides for free. Share the user manual or guide on Facebook, Twitter or Google+.
MONTÅÎA Latvian – 3211155296-38 Rev.1 2012-11-19 Sliedes un ˙ïdes montÇÏa 135 PÇrvietojot ˙ïdes bremzes rÇvienu aizsargu priek‰ïjÇ roktura virzienÇ, pÇrbaudiet vai ˙ïdes bremzes ir atlaistas. (38) Atskrvïjiet sliedes uzgriezni un no¿emiet sajga vÇku (˙ïdes bremzi). No¿emiet transportï‰anas gredzenu (A). (39) Piestipriniet sliedi uz sliedes tapas. Novietojiet sliedi tÇs aizmugures stÇvokl¥. Novietojiet ˙ïdi uz ˙ïdes skrieme∫a un sliedes pïdÇs. SÇciet no sliedes virspuses. (40) PÇrliecinieties, vai ˙ïdes griezïjzobi sliedes aug‰malÇ ir vïrsti uz priek‰u . UzstÇdiet sajga vÇku un neaizmirstiet sliedes atverï ievietot ˙ïdes ieregulï‰anas tapu. PÇrbaudiet, vai ˙ïdes piedzi¿as posmi ir pareizi uzstÇd¥ti uz piedzi¿as ˙ïdesrata un ˙ïde ir pareizi ievietota sliedes kanÇlÇ. Pievelciet sliedes uzgriezni ar rokÇm. Ar kombinïtÇs atslïgas pal¥dz¥bu nospriegojiet ˙ïdi un grieziet ˙ïdes spriegotÇja uzgriezni pulkste¿rÇd¥tÇja kust¥bas virzienÇ. μïde jÇnospriego tÇ, lai tÇ cie‰i piek∫aujas sliedes apak‰malai. (27) μïde ir pareizi nospriegota tad, kad tÇ nenokarÇjas va∫¥gi no sliedes apak‰as, bet joprojÇm ir viegli pagrieÏama ar roku. Turiet sliedes galu uz aug‰u un, izmantojot uzgrieÏ¿atslïgu, pievelciet sliedes uzgriezni. (28) Uzliekot jaunu ˙ïdi, l¥dz tÇs piestrÇdei, regulÇri jÇpÇrbauda ˙ïdes nospriegojums. μïdes nospriegojumu pÇrbaudiet regulÇri. Pareizi nospriegota ˙ïde labi zÇÆï un tai ir gar‰ darba mÏs. (25) 135e, 135e TrioBrake PÇrvietojot ˙ïdes bremzes rÇvienu aizsargu priek‰ïjÇ roktura virzienÇ, pÇrbaudiet vai ˙ïdes bremzes ir atlaistas. (38) Atbr¥vojiet ˙ïdes spriegotÇjspoli un no¿emiet savienojuma vÇku (˙ïdes bremzi). No¿emiet transportï‰anas aizsargu. (A) (41) Uzlieciet sliedi uz piestiprinÇjuma skrvïm. L¥dz galam atvirziet sliedi uz aizmuguri. Uzlieciet ˙ïdi uz dzeno‰Ç zobrata un ievietojiet sliedes rievÇ. SÇciet ar sliedes aug‰pusi. (40) PÇrliecinieties, vai ˙ïdes griezïjzobi sliedes aug‰malÇ ir vïrsti uz priek‰u . UzstÇdiet sajga vÇku un neaizmirstiet sliedes atverï ievietot ˙ïdes ieregulï‰anas tapu. PÇrbaudiet, vai ˙ïdes piedzi¿as posmi ir pareizi uzstÇd¥ti uz piedzi¿as ˙ïdesrata un ˙ïde ir pareizi ievietota sliedes kanÇlÇ. Nospriegojiet ˙ïdi pagrieÏot ratu uz leju (+). μïde jÇspriego l¥dz tÇ vairs nenokarÇjas no sliedes apak‰malas. (31) μïde is pareizi nospriegota, kad tÇ vairs nenokarÇjas no sliedes apak‰malas, bet joprojÇm ir viegli pagrieÏama ar roku. Turiet sliedes galu uz aug‰u un pievelciet sliedes uzmavu, pagrieÏot uzgriezni pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ. (32) Uzliekot jaunu ˙ïdi, l¥dz tÇs piestrÇdei, regulÇri jÇpÇrbauda ˙ïdes nospriegojums. μïdes nospriegojumu pÇrbaudiet regulÇri. Pareizi nospriegota ˙ïde labi zÇÆï un tai ir gar‰ darba mÏs. (25) Mizas bufera montÇÏa Lai piemontïtu mizas buferi, griezieties servisa darbn¥cÇ. (42) ! BR±DINÅJUMS! StrÇdÇjot ar ˙ïdi, vienmïr uzvelciet cimdus.
DEGVIELAS LIETO·ANA 322 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19 Degviela Ievïrojiet! Ma‰¥na ir apr¥kota ar divtaktu motoru un tÇ darbinljanai vienmïr ir jÇizmanto benz¥na un divtaktu motora e∫∫as mais¥jums. Lai nodro‰inÇtu pareizu mais¥jumu, ∫oti svar¥gi ir izmïr¥t izmantojamÇs e∫∫as daudzumu. Izgatavojot nelielus degvielas daudzumu mais¥juma daudzumus, svar¥gi atcerïties, ka pat mazas e∫∫as daudzuma k∫mes, var btiski ietekmït mais¥jumu. Benz¥ns •Lietojiet labas kvalitÇtes benz¥nu ar vai bez svina piemais¥jumiem. •Ieteicamais zemÇkais oktÇna skaitlis ir 90 (RON). Ja tiek izmantots benz¥ns ar zemÇku oktÇna skaitli nekÇ 90, var sabojÇties motors. PalielinÇs motora temperatra un pieaug gult¿u slodze, kas izraisa smagu motora sabojljanos. •Ja js ilgsto‰i strÇdÇjat ar augstiem apgriezieniem (piem. atzarojot), ir ieteicams lietot degvielu ar augstÇku oktÇnskaitli. Vides degviela HUSQVARNA iesaka lietot videi draudz¥gu degvielu (tÇ saucamo alkilÇta degvielu), vai nu Aspen, kas ir jau sajaukts ar divtaktu benz¥nu, vai vides benz¥nu ãetrtaktu motoriem ar divtaktu motore∫∫u atbilsto‰i tÇlÇk aprakst¥tajam. øemiet vïrÇ, ka, mainot degvielas tipu, ir jÇregulï karburators (skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ "Karburators"). Degviela ar etanola saturu HUSQVARNA iesaka izmantot tirdzniec¥bÇ pieejamu degvielu ar maksimÇlo 10% etanola saturu. Darbinljana sÇkumÇ PirmÇs desmit stundas ir jÇizvairÇs strÇdÇt ar pÇrÇk lielu apgriezienu skaitu. Divtaktu e∫∫a •Lai iegtu vislabÇko rezultÇtu un spïjas, izmantojiet HUSQVARNA divtaktu motore∫∫u, kas ir speciÇli rad¥ta msu divtaktu motoriem ar gaisa dzesï‰anas sistïmas. •Nekad neizmantojiet divtaktu e∫∫u, kas paredzïta dens dzesï‰anas sistïmas motoriem, tÇ saucamo outboardoil (sauc par TCW). •Nelietojiet e∫∫u, kas paredzïta ãetrtaktu motoriem. •Zema e∫∫as kvalitÇte vai pÇrÇk trekns e∫∫as/degvielas mais¥jums vai sabojÇt katalizatoru un samazinÇt tÇ darba mÏu. Mais¥juma proporcijas 1:50 (2%) ar HUSQVARNA divtaktu e∫∫u. 1:33 (3%) ar citÇm e∫∫Çm, kas izstrÇdÇtas ar gaisu dzesïjamiem divtaktu motoriem, klasificïtiem priek‰ JASO FB/ISO EGB. Degvielas sajauk‰ana •Maisiet benz¥nu un e∫∫u t¥rÇ traukÇ, kas ir paredzïts degvielÇm. •Ielejiet pusi vajadz¥gÇ benz¥na daudzuma. Tad pielejiet visu daudzumu e∫∫as. Samaisiet (sakratiet) degvielas mais¥jumu. Tad pielejiet atliku‰o benz¥nu. •Pirms iepild¥‰anas ma‰¥nas tvertnï pamat¥gi samaisiet (sakratiet) degvielas mais¥jumu. •Degvielas daudzumu sagatavojiet ne vairÇk kÇ viena mïne‰a lieto‰anai. •Ja ma‰¥na netiek lietota ilgÇku laiku, iztuk‰ojiet un izt¥riet degvielas tvertni. μïdes e∫∫a •E∫∫o‰anai jÇizmanto speciÇla e∫∫a (˙ïdes e∫∫a) ar labu piesaistes spïju. (43) •Nekad nelietojiet lietotu e∫∫u. TÇ sabojÇs e∫∫as skni, sliedi un ˙ïdi. •Ir ∫oti svar¥gi lietot pareizÇs vizkozitÇtes e∫∫u, saska¿Ç ar gaisa temperatru. •Kad temperatra nokr¥tas zem 0°C, daÏÇm e∫∫Çm mazinÇs vizkozitÇte. Tas var pÇrslogot e∫∫as skni un sabojÇt tÇ sastÇvda∫as. •Izvïloties ˙ïdes e∫∫u, konsultïjieties ar servisa darbn¥cu. ! BR±DINÅJUMS! Ar degvielu strÇdÇjiet labi vïdinÇmÇ vietÇ. Benz¥ns, litrosDivtaktu e∫∫a, litros 2% (1:50)3% (1:33) 50,100,15 100,200,30 150,300,45 200,400,60
DEGVIELAS LIETO·ANA Latvian – 3231155296-38 Rev.1 2012-11-19 Degvielas uzpild¥‰ana Not¥riet ap degvielas tvertnes vÇku. RegulÇri t¥riet degvielas un ˙ïdes e∫∫as tvertnes. Degvielas filtrs mainÇms vismaz vienu reizi gadÇ. Net¥rumu nok∫‰ana degvielas tvertnï rad¥s bojÇjumus. PÇrliecinieties, ka degviela ir labi samais¥ta, sakratot degvielas trauku pirms uzpild¥‰anas. μïdes e∫∫as un degvielas tvert¿u tilpumi ir savstarpïji saska¿oti. TÇdï∫ vienmïr uzpildiet ˙ïdes e∫∫u un degvielu vienlaic¥gi. (43) Dro‰¥ba darbÇ ar egvielu •Nekad nemïÆiniet uzpild¥t ma‰¥nu ar degvielu motora darba laikÇ. •Ievïrojiet labas ventilÇcijas nosac¥jumus degvielas un degvielas mais¥juma (benz¥ns un divtaktu e∫∫a) uzpild¥‰anas laikÇ. •Pirms motora iedarbinljanas pÇrvietojiet ma‰¥nu vismaz 3 m no degvielas uzpild¥‰anas vietas. •Nekad nedarbiniet ma‰¥nu: 1 Ja uz ma‰¥nas korpusa izlijusi degviela vai ˙ïdes e∫∫a. Noslaukiet visu izlieto un ∫aujiet benz¥nam izgarot. 2 Ja js esat aplïju‰i sevi vai savas drïbes ar degvielu, pÇrÆïrbieties. NomazgÇjiet tÇs ˙erme¿a da∫as, kas bija kontaktÇ ar degvielu. Izmantojiet ziepes un deni. 3 Ja ma‰¥nai pamanat degvielas sci. RegulÇri pÇrbaudiet, vai degvielas tvertnes vÇkÇ un degvielas vados nav sces. Transports un uzglabljana •Vienmïr glabÇjiet motorzÇÆi un degvielu, lai iespïjamÇs degvielas un e∫∫as nopldzes nenonÇk kontaktÇ ar liesmÇm un dzirkste∫u avotiem, piemïram elektriskÇm ma‰¥nÇm, elektriskiem motoriem, slïdÏiem/kontaktiem apkures katliem, krÇsn¥m, utt. •Vienmïr glabÇjiet degvielu ‰im nolkam speciÇli atz¥tÇ un piemïrotÇ tvertnï. •MotorzÇÆa ilgsto‰Çkas uzglabljanas vai transporta reizïs iztuk‰ojiet degvielas un ˙ïdes e∫∫as tvertnes. Noskaidrojiet, kur ir at∫auts izliet nevajadz¥gu degvielu un e∫∫u. •Ma‰¥nas transportï‰anas vai uzglabljanas laikÇ vienmïr ir jÇbt piestiprinÇtam grie‰anas apr¥kojuma transportï‰anas aizsargam, lai k∫das pïc nenonÇktu kontaktÇ ar aso ˙ïdi. Ar¥ nekust¥ga ˙ïde var bt par iemeslu nopietnÇm lietotÇja vai citu personu traumÇm, ja tie nonÇk ar to kontaktÇ. •No aizdedzes sveces no¿emiet aizdedzes sveces uzgali. Aktivizïjiet ˙ïdes bremzi. •AparÇtu var dro‰i pÇrvadÇt transportï‰anas laikÇ. Izlgsto‰a uzglabljana. Labi vïdinÇmÇ vietÇ iztuk‰ojiet degvielas un e∫∫as tvertnes. Degvielu uzglabÇjiet apstiprinÇtÇs tvertnïs un dro‰Ç vietÇ. Piestipriniet sliedes aizsargu. Not¥riet ma‰¥nu. Lasiet norÇd¥jumus zem rubrikas Apkopes sec¥ba. Raugiet, lai pirms novieto‰anas ilgsto‰Ç uzglabljanÇ ma‰¥na ir labi not¥r¥ta un tai ir veikts piln¥gs serviss. ! BR±DINÅJUMS! Sekojo‰ie uzman¥bas pasÇkumi mazinÇs aizdeg‰anÇs risku: Degvielas tuvumÇ nesmï˙ïjiet un nenovietojiet nekÇdus karstu priek‰metus. Pirms degvielas uzpild¥‰anas izslïdziet motoru un ∫aujiet tam daÏas mintes atdzist. Atveriet degvielas tvertnes vÇku lïnam, lai iespïjamais spiediens tiek samazinÇts lïnÇm. Pïc degvielas uzpild¥‰anas rp¥gi noslïdziet degvielas tvertnes vÇku. Pirms iedarbinljanas vienmïr pÇrvietojiet ma‰¥nu projÇm no degvielas uzpild¥‰anas vietas un avota. ! BR±DINÅJUMS! Degviela un degvielas iztvaikojumi ir ∫oti ugunsnedro‰i. Esiet uzman¥gis, r¥kojoties ar degvielu un kïdes e∫∫u. Paturiet prÇtÇ aizdeg‰anÇs, eksplozijas un saindï‰anÇs risku. ! BR
IEDARBINÅ·ANA UN APSTÅDINÅ·ANA 324 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19 Iedarbinljana un apstÇdinljana Iedarbinljana μïdes bremzei pirms iedarbinljanas ir jÇbt ieslïgtai. Bremzi aktivizï, pab¥dot atsitienu aizsargu uz priek‰u. (48) Ja motors ir auksts Starta poz¥cjja, 1: Novietojiet ieslïg‰anas/izslïg‰anas slïdzi droseles stÇvokl¥, pavelkot sarkano regulatoru aug‰up/ uz Çru. (44) Degvielas sknis, 2: VairÇkas reizes nospiediet degvielas sk¿a gumijas burbuli, l¥dz tas piepildÇs ar degvielu (vismaz 6 reizes). Burbulis nav jÇpiepilda piln¥bÇ. (44) Satveriet priek‰ïjo rokturi ar kreiso roku. Turiet ˙ïdes zÇÆi pie zemes, izliekot labo pïdu caur aizmugurïjo rokturi. (45) Startera roktura vilk‰ana, 3: velkot startera rokturi ar labo roku, lïnÇm izvelciet startera auklu, l¥dz jtat pretest¥bu (starteris aiztur iedarbinljanu), pïc tam velciet stingri un Çtri, l¥dz dzinïjs iedarbojas. SarkanÇs droseles vad¥bas nospie‰ana, 4: l¥dzko dzinïjs ir iedarbojies — dzirdama “elsojo‰a” ska¿a, nospiediet sarkano droseles vad¥bu. (47) Startera roktura vilk‰ana, 5: spïc¥gi velciet auklu, l¥dz dzinïjs iedarbojas. Ja motors ir silts Starta poz¥cjja, 1: Pareizo droseles/palai‰anas iestat¥jumu siltai palai‰anai var iegt, ja sÇkotnïji pÇrvieto droseles vad¥bu, velkot sarkano vad¥bu ar aug‰upvïrstu kust¥bu uz Çru. (44) Degvielas sknis, 2: VairÇkas reizes nospiediet degvielas sk¿a gumijas burbuli, l¥dz tas piepildÇs ar degvielu (vismaz 6 reizes). Burbulis nav jÇpiepilda piln¥bÇ. (44) SarkanÇs droseles vad¥bas nospie‰ana, 4: TÇdïjÇdi tiek deaktivizïta drosele, kas nav nepiecie‰ama, palaiÏot siltu ˙ïdes zÇÆi. Tomïr palai‰anas/apturï‰anas slïdÏa kust¥ba bs ieslïgusi lielu tuk‰gaitas gÇjienu, atvieglojot palai‰anu. (47) Startera roktura vilk‰ana, 5: Satveriet priek‰ïjo rokturi ar kreiso roku. Turiet ˙ïdes zÇÆi pie zemes, izliekot labo pïdu caur aizmugurïjo rokturi. (45) Velkot startera rokturi ar labo roku, lïnÇm izvelciet startera auklu, l¥dz jtat pretest¥bu (starteris aiztur iedarbinljanu), pïc tam velciet stingri un Çtri, l¥dz dzinïjs iedarbojas. TÇ kÇ ˙ïdes bremze joprojÇm ir ieslïgta, dzinïjs, cik Çtri vien iespïjams, ir jÇieslïdz tuk‰gaitÇ, ko panÇk, izslïdzot droseles aizturi. Izslïg‰anu veic, viegli piespieÏot droseles sprdu. TÇdïjÇdi tiek novïrsts nevajadz¥gs sajga, sajga cilindra un bremzes lentes nodilums. Pirms pilnas akselerÇcijas ∫aujiet motoram daÏas sekundes darboties tuk‰gaitÇ. ZÇa aizmugurï (A) atrodas vienkÇr‰a instrukcija ar attïliem, kas apraksta attiec¥go soli. (44) UZMAN±BU! Startera auklu neizvelciet piln¥gi l¥dz galam un ar¥ nelaidiet to va∫Ç no piln¥gi izvilkta stÇvok∫a. TÇ var sabojÇt ma‰¥nu. Ievïrojiet! μïdes bremzi izslïdz, pab¥dot atsitienu aizsargu pret roktura cilpu. L¥dz ar to motorzÇÆis ir gatavs lieto‰anai. (38) •Nekad nedarbiniet motorzÇÆi, ja nav pareizi piestiprinÇta sliede, zÇÆa ˙ïde un visi vÇki. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas MontÇÏa. Ja pie motorzÇÆa nav piestiprinÇta sliede un ˙ïde, var nokrist sajgs un izrais¥t nopietnas traumas. •Kad motorzÇÆis tiek iedarbinÇt, ˙ïdes bremzei ir jÇbt ieslïgtai. Skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ "Iedarbinljana un apstÇdinljana". Nekad nedarbiniet motorzÇÆi, turot auklu un palaiÏot va∫Ç motorzÇÆi. TÇ ir ∫oti b¥stama metode, jo tÇdÇ veidÇ var zaudït kontroli pÇr motorzÇÆi. (48) •Nekad nedarbiniet ma‰¥nu telpÇs. øemiet vïrÇ, ka motora izpldes gÇzes var bt b¥stamas vesel¥bai. •PÇrliecinaties, ka tuvumÇ neatrodas cilvïki vai dz¥vnieki, kas var nonÇkt saskarï ar grie‰anas apr¥kojumu. •MotorzÇÆi vienmïr turiet ar abÇm rokÇm. Ar labo roku turiet aizmugures rokturi, bet ar kreiso roku - priek‰ïjo rokturi. ·o satvïrienu ir jÇizmanto visiem lietotÇjiem, ar¥ krei∫iem. Rokturus satveriet stingri ar ¥k‰˙iem un pirkstiem, lai tie aptver rokturus. •μïdes bremzi atbr¥vo, kad priek‰ïjo roku aizsargu, uz kura rakst¥ts “PAVELCIET ATPAKAπ MIERA STÅVOKL±”, pavelk atpaka∫, virzienÇ uz priek‰ïjo rokturi. ApstÇdinljana Motora apturï‰anai start/stop slïdzi nospieÏ uz leju. (13) UZMAN±BU! Start/Stop kontakts automÇtiski atgrieÏas darba stÇvokl¥. Lai izvair¥tos no nejau‰as iedarbinljanas, kad ier¥ce tiek atstÇta bez uzraudz¥bas, aizdedzes sveces uzgalis vienmïr ir jÇatvieno no aizdzedzes sveces. (49) ! BR±DINÅJUMS! Pirms iedarbinljanas ievïrojiet sekojo‰o: Kad motors tiek iedarbinÇts, ˙ïdes bremzei ir jÇbt ieslïgtai, lai tÇdÇ veidÇ samazinÇtu risku nonÇkt kontaktÇ ar rotïjo‰o ˙ïdi starta br¥d¥. Nedarbiniet motorzÇÆi, ja nav piemontïta sliede, ˙ïde un visi vÇki. PretïjÇ gad¥jumÇ var nokrist sajgs un izsaukt miesas bojÇjumus. Nolieciet ma‰¥nu uz cieta pamata. PÇrliecinieties, ka js stÇvat stabili un, ka ˙ïde nevar nekam pieskarties. PÇrliecinieties, ka nepiedero‰as personas un dz¥vnieki neatrodas jsu darba teritorijÇ. Nekad nesatiniet startera auklu ap roku. ! BR
DARBA TEHNIKA Latvian – 3251155296-38 Rev.1 2012-11-19 Pirms katras lieto‰anas reizes: (50) 1PÇrbaudiet, vai ˙ïdes bremze kÇrt¥gi darbojas un nav bojÇta. 2 PÇrbaudiet, vai aizmugures roktura aizsargs nav bojÇts.3 PÇrbaudiet, vai akseleratora blokators kÇrt¥gi darbojas un nav bojÇts. 4 PÇrbaudiet, vai apstÇdinljanas poga kÇrt¥gi darbojas un nav bojÇta. 5 PÇrbaudiet, vai visi rokturi ir t¥ri no e∫∫as.6 PÇrbaudiet, vai vibrÇciju slÇpï‰anas sistïma darbojas un nav bojÇta. 7 PÇrbaudiet, vai trok‰¿u slÇpïtÇjs ir stingri piestiprinÇts un nav bojÇts. 8 PÇrbaudiet, vai motorzÇÆa visas deta∫as ir piegrieztas un vai tÇs nav bojÇtas vai neiztrkst. 9 PÇrbaudiet, vai ˙ïdes uztvïrïjs ir vietÇ un nav bojÇts.10 PÇrbaudiet ˙ïdes spriegojumu. VispÇrïjas darba instrukcijas Dro‰¥bas pamatnoteikumi 1Uzmaniet apkÇrtni: •Lai pÇrliecinÇtos, ka tuvumÇ nav cilvïku, dz¥vnieku, vai priek‰metu, kas var ietekmït jsu kontroli pÇr ma‰¥nu. •Lai pÇrliecinÇtos, ka jsu zÇÆis nevar skart nevienu no iepriek‰ minïtajiem vai ar¥, ka tos nevar skart kr¥to‰s koks. UZMAN±BU! Ievïrojiet ‰¥s instrukcijas, bet nekad nelietojiet motorzÇÆi, ja nav iespïja nelaimes gad¥jumÇ izsaukt pal¥dz¥bu. 2 Nelietojiet zÇÆi sliktos laika apstÇk∫os. Piemïram biezÇ miglÇ, stiprÇ lietus gÇzï, stiprÇ vïjÇ, lielÇ aukstumÇ utt. Darbs sliktos laika apstÇk∫os ir nogurdino‰s un saist¥ts ar b¥stamiem riskiem, kÇ slidenu zemi, neprognozïjamu koku kri‰anas virzienu, utt. 3 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs grieÏot s¥kus zarus un izvairieties griezt krmus (tas ir, daudzus s¥kus zarus vienlaic¥gi). S¥ki zari var ie˙erties ˙ïdï un tikt mesti jums virs, radot nopietnus ievainojumus. 4 Raugiet, lai js varat dro‰i pÇrvietototies un stÇvït. Apskataties, vai jums apkÇrt nav kÇdi ‰˙ïr‰∫i, kas var traucït pïk‰¿u nepiecie‰am¥bu pÇrvietoties (saknes, akme¿i, zari, bedres, utt.). Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, strÇdÇjot uz sl¥pas virsmas. 5 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, zÇÆïjot nospriegotus kokus. Nospriegots koks var atlekt atpaka∫ savÇ sÇkotnïjÇ stÇvokl¥ gan pirms, gan pïc tÇ pÇrzÇÆï‰anas. Ja js pats stÇvat nepareizi vai, ja zÇÆïjat nepareizÇ vietÇ, koks var trÇp¥t jums vai ma‰¥nai tÇ, ka js zaudïjat kontroli. Abi gad¥jumi var izrais¥t nopietnus ievainojumus. 6 Pirms pÇrvieto‰anÇs, izslïdziet motoru un fiksïjiet ˙ïdi ar ˙ïdes bremzi. Nesiet motorzÇÆi ar sliedi un ˙ïdi vïrstu uz aizmuguri. Ja pÇrvietojaties tÇlÇk, uzlieciet sliedei aizsargapvalku. 7 Ja noliekat motorzÇÆi uz zemes, noblo˙ïjiet ˙ïdi ar ˙ïdes bremzi un paturiet motorzÇÆi savÇ redzes lokÇ. Ja pÇtraukumi ir ilgÇki, motors ir jÇizslïdz. Pamatnoteikumi 1Ja saprotat, kas ir rÇviens un tÇ cïlo¿us, js tas nepÇrsteigs negaid¥ti. Ja esat sagatavojies, js mazinÇsiet ar rÇvieniem saist¥tos riskus. RÇvieni parasti ir mazi, bet atsevi‰˙os gad¥jumos, tie var bt ∫oti pïk‰¿i un ∫oti spïc¥gi. 2 Turiet motorzÇÆi vienmïr stingri rokÇs, ar labo roku uz aizmugurïjo rokturi un ar kreiso roku uz priek‰ïjo rokturi. Aptveriet rokturus ar pirkstiem un ¥k‰˙i. Izmantojiet ‰o satvïrienu vienalga, vai esat labrocis vai kreilis. ·Çds satvïriens mazina rÇviena sekas un pal¥dz jums savald¥t motorzÇÆi. Nelaidiet va∫Ç rokturus! (51) 3Vairums nelaimes, kas saist¥tas ar rÇvieniem, notiek zÇÆïjot zarus. NostÇjaties stabili un pÇrliecinaties, ka jums nav nekas pa kÇjÇm, uz kÇ varïtu paklupt vai, kas js izsistu no l¥dzsvara. Neuzman¥ba var izrais¥t rÇvienu, ja neparedzïti rÇviena zonÇ iek∫st zars, koks vai cits priek‰mets. Kontrolïjiet darba priek‰metu. Ja zÇÆïjamie priek‰meti ir mazi un viegli, tie var iesprst ˙ïdï un tikt izsviesti pret jums. Ja tas ar¥ nav b¥stami, js varat tikt negaid¥ti pÇrsteigts un zaudït kontroli pÇr zÇÆi. Nekad nezÇÆïjiet vairÇkus ba∫˙us vai zarus kopÇ, bet gan vispirms nodaliet tos. Katru ba∫˙i vai gabalu zÇÆïjiet atsevi‰˙i. Nolieciet malÇ nozÇÆïtos gabalus, lai uzturïtu dro‰u darba vietu. (52) 4Nekad nelietojiet motorzÇÆi virs plecu augstuma un cen‰aties nezÇÆït ar pa‰u sliedes galu. Nekad nelietojiet motorzÇÆi, to turot vienÇ rokÇ! (53) SVAR±GI! ·ajÇ noda∫Ç tiek apskat¥ti pamata dro‰¥bas noteikumi darbÇ ar motorzÇÆi. ·¥ informÇcija nekÇdÇ zi¿Ç neaizstÇj profesionÇlu sagatavot¥bu izgl¥t¥bas veidÇ un pieredzi. Ja rodas nedro‰a situÇcija, kad neesat dro‰s kÇ r¥koties tÇlÇk, pÇrtrauciet darbu un konsultïjieties ar speciÇlistu. Sazinieties ar savu motorzÇÆu veikalu, servisa darbn¥cu vai ar kÇdu pieredzïju‰u motorzÇÆa lietotÇju. Nekad nedariet darbu, kÇ veik‰anai nejtaties pietieko‰i kvalificïts! Pirms motorzÇÆa lieto‰anas jums ir jÇzina, ko noz¥mï rÇviens un kÇ no tÇ izvair¥ties. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas PasÇkumi rÇvienu novïr‰anai. Pirms motorzÇÆa ieto‰anas jums ir jÇsaprot starp¥ba starp zÇÆï‰anu ar sliedes aug‰ïjo un apak‰ïjo malu. Skatiet norÇd¥jumus rubrikÇ "Atsitiena novïr‰anas pasÇkumi" un "Ma‰¥nas dro‰¥bas apr¥kojums". Lietojiet individuÇlo dro‰¥bas apr¥kojumu. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas IndividuÇlais dro‰¥bas apr¥kojums. ! BR±DINÅJUMS! DaÏkÇrt skaidas iestrïgst sajga apvalkÇ, kas izraisa ˙ïdes sastrïgumu. Pirms t¥r¥‰anas vienmïr apturït dzinïju.
DARBA TEHNIKA 326 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19 5Lai piln¥bÇ saglabÇtu kontroli pÇr motorzÇÆi, nepiecie‰ams, ka js stabili stÇvat. Nekad nestrÇdÇjiet, stÇvot uz kÇpnïm, aug‰Ç kokÇ vai, ja jums nav stabila pamata zem kÇjÇm. (54) 6Vienmïr strÇdÇjiet ar maksimÇlu zÇÆï‰anas - ˙ïdes grie‰anÇs Çtrumu, tas ir, ar maksimÇlu akselerÇciju. 7 Esiet sevi‰˙i uzman¥gs, zÇÆïjot ar sliedes aug‰ïjo malu, tas ir, no apak‰as. To sauc par grie‰anu b¥d¥‰anas reÏ¥mÇ. ·Çdos apstÇk∫os ˙ïde stumj motorzÇÆi pret lietotÇju. Ja ˙ïde iesprst, motorzÇÆis var atsisties pret jums. (55) 8Ja lietotÇjs nepretojÇs ‰im spiedienam, rodas risks, ka motorzÇÆis pavirz¥sies tik tÇlu, ka tikai sliedes rÇviena zona bs saskarï ar koku, kas izrais¥s rÇvienu. (56) Ja zÇÆïjat ar sliedes apak‰u, tas ir, no pÇrzÇÆïjamÇ priek‰meta aug‰as uz apak‰u, to var saukt par zÇÆï‰anu vilk‰anas reÏ¥mÇ. ·ÇdÇ gad¥jumÇ motorzÇÆis sevi velk koka virzienÇ un motorzÇÆa priek‰ïjÇ mala ir dabisks balsts darba laikÇ. Grie‰ana vilk‰anas reÏ¥mÇ pal¥dz jums labÇk novald¥t motorzÇÆi un kontrolït rÇvienu zonas atra‰anÇs vietu. (57) 9Sekojiet pamÇc¥bai par ˙ïdes asinljanu un sliedes kop‰anu. Kad js nomainat sliedi un ˙ïdi, lietojiet tikai tÇs kombinÇcijas, kuras mïs iesakÇm. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas Grie‰anas apr¥kojums un Tehniskie dati. ZÇÆï‰anas pamati VispÇrïji •ZÇÆïjot, vienmïr strÇdÇjiet ar pilnu jaudu! •Samaziniet motora Çtrumu uz tuk‰gaitu pïc katra griezuma (motora darbinljana ar pilnu jaudu bez noslogojuma pÇrÇk ilgi var rad¥t smagus motora bojÇjumus). •ZÇÆï‰ana no aug‰as = ZÇÆï‰ana vilk‰anas reÏ¥mÇ. •ZÇÆï‰ana no apak‰as = ZÇÆï‰ana stum‰anas reÏ¥mÇ. ZÇÆï‰ana stum‰anas reÏ¥mÇ palielina rÇvienu risku. Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas PasÇkumi rÇvienu novïr‰anai. TerminoloÆija Grie‰ana = VispÇrïjs apz¥mïjums koka zÇÆï‰anai. Atzaro‰ana = Zaru nogrie‰ana no nogÇzta koka. No‰˙el‰anÇ = Objekts, ko grieÏat, nolzt pirms js pabeidzat zÇÆï‰anu l¥dz galam. Pirms sÇciet griezt, ir jÇpadomÇ par pieciem svar¥giem faktoriem: 1PÇrliecinaties, ka sliede neiesprd¥s griezumÇ. (59) 2PÇrliecinaties, ka ba∫˙is neno‰˙elsies. (58) 3PÇrliecinaties, ka ˙ïde grie‰anas laikÇ vai pïc tam nepieskÇrsies zemei vai citam priek‰metam. (60) 4Vai ir iespïjams rÇviens? (4) 5Vai zemes virsma un apkÇrtne var iespaidot jsu stabilitÇti un dro‰¥bu darba laikÇ? Divi faktori nosaka, vai ˙ïde iesprd¥s un vai ba∫˙is pÇr‰˙elsies: pirmais - kÇ bal˙is balstÇs pirms un pïc grie‰anas vietas un otrs - vai ba∫˙is nav zem spriedzes. Vairums situÇcijÇs js varat izvair¥ties no ‰¥m problïmÇm grieÏot divos etapos, vispirms no ba∫˙a aug‰as, tad no apak‰as. Jums ir ba∫˙is jÇatbalsta tÇ, ka tas neiespied¥s ˙ïdi vai nepÇr‰˙elsies grie‰anas laikÇ. Sekojo‰os padomos tiek izskaidrots, kÇ r¥koties parastÇs motorzÇÆa lieto‰anas situÇcijÇs. Atzaro‰ana GrieÏot resnus zarus, lietojiet iepriek‰ minïtÇs metodes. Grieziet sareÏÆ¥tus zarus pa gabalam. (61) Grie‰ana Ja jums ir jÇzÇÆï grïdÇs sakrauti ba∫˙i, katrs zÇÆïjamais ba∫˙is ir jÇnoce∫ no grïdas un jÇnovieto uz ste˙a vai laid¿a un jÇzÇÆï atsevi‰˙i. NozÇÆïto gabalu pÇrvietojiet prom no darba vietas. AtstÇjot tos darba vietÇ, js riskïjat k∫das dï∫ bt pak∫auts atsitienam un zaudït darba laikÇ l¥dzsvaru. (62) Ba∫kis gu∫ uz zemes. Risks, ka ˙ïde ie˙ersies vai, ka ba∫˙is pÇr‰˙elsies, ir mazs. Toties, ir risks, ka ˙ïde pieskarsies zemei, kad js nobeigsiet griezumu. (63) Piln¥gi pÇrgrieziet ba∫˙i no aug‰as. Cen‰aties nepieskarties zemei, nobeidzot griezumu. Grieziet ar motora pilnu jaudu, bet esiet gatavs jebkuram pavïrsienam. (64) Ja iespïjams pagriezt ba∫˙i, pÇrtrauciet grie‰anu, kad esat pÇrzÇÆïjis 2/3 no ba∫˙a. Apgrieziet ba∫˙i un nobeidziet atliku‰o 1/3 grieziena no otras puses. (65) Ba∫˙is balstÇs tikai vienÇ galÇ. Liels risks, ka tas pÇr‰˙elsies. (58) SÇciet griezt no apak‰as (iezÇÆïjiet ba∫˙¥ l¥dz 1/3 no diametra). Pabeidziet griezumu, zÇÆïjot no aug‰as tÇ, lai abi griezumi satiekas. (66) Ba∫˙is atbalstÇs abos galos. Liels risks, ka ˙ïde iesprd¥s. (59) SÇciet griezt no aug‰as (iezÇÆïjiet ba∫˙¥ l¥dz 1/3 no diametra). Pabeidziet, grieÏot no apak‰as tÇ, lai abi griezumi satiekas. (67) ! BR±DINÅJUMS! Nekad nestrÇdÇjiet ar motorzÇÆi, turot to vienÇ rokÇ. MotorzÇÆi nevar dro‰i novald¥t, turot ar vienu roku . Rokturus turiet ar abÇm rokÇm stingri un cie‰i. SVAR±GI! Ja ˙ïde ie˙erÇs griezumÇ: apstÇdiniet motoru! NemïÆiniet ar spïku atbr¥vot motorzÇÆi. Js varat savainot sevi ar ˙ïdi, ja motorzÇÆis pïk‰¿i izraujas. Atspiediet griezumu va∫Ç ar sviru, tÇdïjÇdi atbr¥vojot motorzÇÆi. ! BR±DINÅJUMS! Nekad nemïÆiniet zÇÆït grïdÇs sakrautus vai kopÇ gu∫o‰us ba∫˙us. TÇdÇ veidÇ js pamat¥gi palielinÇt risku, kas var novest pie nopietnÇm vai dz¥v¥bÇm b¥stamÇm traumÇm.
DARBA TEHNIKA Latvian – 3271155296-38 Rev.1 2012-11-19 Koku gljanas metodes Dro‰s attÇlums Dro‰am attÇlumam starp koku, kuru gÇz¥s un tuvÇkodarba laukumu, ir jÇbt vismaz 2 1/2 no gÇÏamÇ koka garuma. PÇrliecinaties, ka neviens neatrodas “riska zonÇ pirms un koka gljanas laikÇ. (68) Gljanas virziens Mïr˙is ir nogÇzt koku tÇ, lai tas gulïtu visizdev¥gÇk atzaro‰anas un sagrie‰anas darbiem. Tam ir jÇnokr¥t vietÇ, kur js varat dro‰i un br¥vi pÇrvietoties. Kad js esat nolïmis, kÇdÇ virzienÇ vïlaties koku gÇzt, jums jÇnovïrtï koka dabiskais kri‰anas virziens. To ietekmï vairÇki faktori: •Koka sasvïr‰anÇs •Ja koks ir l¥ks •Vïja virziens •Zaru izvietojums •Sniega smagums •·˙ïr‰∫i koka apkÇrtnï: piemïram, citi koki, elektr¥bas l¥nijas, ce∫i un ïkas. •Apskatiet koku, vai tas nav bojÇts un iepuvis, lai tas nesÇk krist ÇtrÇk nekÇ js to varat paredzït. Js varbt konstatïsit, ka esat spiests gÇzt koku tÇ dabiskÇ kri‰anas virzienÇ, jo to gÇzt jums vïlamÇ virzienÇ var bt neiespïjami vai b¥stami. Vïl viens svar¥gs faktors, kas neietekmï gljanas virzienu, bet var ietekmït jsu dro‰¥bu - vai kokam nav bojÇti vai nokaltu‰i zari, kas var nolzt un jums uzkrist gljanas darbu laikÇ. Galvenais ir novïrst, lai koks neuzkr¥t citam kokam. NovÇkt ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un pastÇv liels nelaimes gad¥jumu risks. Skat¥t norÇd¥jumus rubrikÇ Nepareizi kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana. (69) Stumbra not¥r¥‰ana un atkÇp‰anÇs ce∫a sagatavo‰ana Atzarojiet stumbru l¥dz plecu augstumam. Dro‰Çk ir strÇdÇt no aug‰as uz leju, lai stumbrs ir starp jums un motorzÇÆi. (70) NovÇciet krmus un citu augsni ap koka stumbru un pÇrliecinaties, ka apkÇrtnï nav ‰˙ïr‰∫u (akme¿i, zari, bedres, utt.) jsu atkÇp‰anÇs ce∫am br¥d¥, kad koks sÇk gÇzties. Jsu atkÇp‰anÇs ce∫‰ ir apmïram 135 grÇdu le¿˙¥ no iecerïtÇ koka kri‰anas virziena. (71) 1Riska zona 2 Atgrie‰anÇs ce∫‰ 3 Gljanas virziens Koku gljana Gljanu veic ar tr¥s daÏÇdiem griezumiem. Vispirms izdariet virziena greizumu, kas sastÇv no aug‰ïjÇ un apak‰ïjÇ griezuma, kuriem seko gljanas griezums. Pareizi izvietojot ‰os griezumus, js varat ar lielu precizitÇti noteikt gljanas virzienu. Virziena griezumi Pirms aizzÇÏïjuma veik‰anas, lai koks kristu pareizÇ virzienÇ, ir jÇnozÇÏï apak‰ïjie koka zari. Mïr˙ïjiet uz attÇlu punktu apvid tajÇ virzienÇ, kur vïlaties lai kristu koks (2), vadoties pïc koka gljanas virziena apz¥mïjuma uz zÇÏa (1). StÇviet koka labajÇ pusï, nostÇjieties aiz zÇÏa un zÇÏïjiet ar velko‰u ˙ïdi. Tad izdariet apak‰ïjo griezumu, lai tas beigtos tur, kur beidzas aug‰ïjais griezums. (72) Abiem griezumiem kopumÇ jlj˙el apmïram 1/4 stumbra diametru, veidojot apmïram 45 grÇdu le¿˙i. L¥nija, kur abi griezumu satiekas ir gljanas virziena griezuma l¥nija. Tai jÇbt piln¥gi horizontÇlai un taisnÇ le¿˙¥ (90 grÇdu) iepret¥m iecerïtam gljanas virzienam. (73) Gljanas griezums Gljanas griezumu izdara no koka pretïjÇs puses un tam jÇbt piln¥gi horizontÇlam. StÇviet koka kreisÇ pusï un grieziet ar sliedes apak‰ïjo pusi. Izdariet gljanas griezumu apmïram 3-5 cm (1,5-2 collas) virs virziena griezuma horizontÇlÇs l¥nijas. (74) Mizas balstu (ja tas ir piemontïts) piespiediet aiz lau‰anas strïmeles. Grieziet ar pilnu motora jaudu, lïnÇm virzot sliedi un ˙ïdi pret koku. Vïrojiet, vai koks nesÇk svïrties pretïjÇ virzienÇ tam, kurÇ js vïlaties koku gÇzt. Iedzeniet ˙¥li vai lauzni griezumÇ l¥dz ko tas ir pietiekami dzi∫‰. Nogrieziet gljanas griezumu paralïli ar gljanas virziena griezuma l¥n¥ju, atstÇjot atstarpi, kas atbilst 1/10 stumbra diametram. Stumbra nepÇrgriezto da∫u sauc par lau‰anas strïmeli. Lau‰anas strïmele darbojas kÇ enÆes, kas nosaka gÇÏamÇ koka kri‰anas virzienu. (75) Ja lau‰anas strïmele ir pÇrÇk ‰aura un ja virziena griezumi un gljanas griezums ir nepareizi izvietoti, js zaudïsit kontroli pÇr koka kri‰anas virzienu. (76) Kad gljanas griezums un virziena griezumi ir pabeigti, koks sÇks gÇzties pats no sava svara vai ar ˙¥∫a vai lauÏ¿a pal¥dz¥bu. (77) Mïs iesakÇm izmantot tÇdu sliedes garumu, kas pÇrsniedz stumbra diametru, lai kri‰anas un virziena iegriezumi ir izdarÇmi ar tÇ saucamo ”vienkÇr‰o griezumu”. Par jsu motorzÇÆa modelim piemïrotajiem sliedes garumiem lasiet rubrikÇ "Tehniskie dati". Ir pa¿ïmieni, kÇ gÇzt kokus, kam stumbra diametrs lielÇks par sliedes garumu. Taãu ‰Çdi pa¿ïmieni ir saist¥ti ar palielinÇtu rÇvienu risku. (4) SVAR±GI! Lai gÇztu kokus, ir nepiecie‰ama liela pieredze. Nepieredzïju‰iem motorzÇÆa lietotÇjiem nav ieteicams gÇzt kokus. Nekad neveiciet darbus, kuru veik‰anai nejtaties pietieko‰i kvalificïts! SVAR±GI! Kritiskos koka gljanas br¥Ïos, vienmïr no¿emiet aizsargausti¿a, kad beidzat zÇÆït, lai varïtu labi saklaus¥t ska¿as un trok‰¿us. ! BR±DINÅJUMS! Ja neesat speciÇli apmÇc¥ts, ieteicam negÇzt kokus, kuru stumbra diametrs pÇrsniedz jsu zÇÆa sliedes garumu!
DARBA TEHNIKA 328 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19 Nepareizi kritu‰a stumbra atbr¥vo‰ana KÇ atbr¥vot aiz˙ïru‰os koku NovÇkt ‰Çdu nepareizi kritu‰u koku var bt ∫oti b¥stami, un pastÇv liels nelaimes gad¥jumu risks.Nekad nemïÆiniet zÇÆït iekÇru‰os koku.Nekad nestrÇdÇjiet iekÇru‰os koku riska zonÇ. (78)Dro‰Çkais pa¿ïmiens ir lietot treilï‰anas ier¥ci.•Ar traktoru•Portat¥vu KÇ griezt kokus un zarus, kas ir zem spriedzes Sagatavo‰anÇs: Novïrtïjiet, kÇdÇ virzienÇ koks vai zars pÇrvietosies, ja to atbr¥vos un, kur tam ir dabiskais l‰anas punkts (vieta, kur tas lztu, ja to vïl vairÇk saliektu). (79) IzdomÇjiet dro‰ako veidu kÇ atsvabinÇt spriedzi un vai js to spïjat dro‰i izdar¥t. SareÏÆ¥tÇs situÇcijÇs vien¥gais dro‰ais pa¿ïmiens ir nolikt motorzÇÆi pie malas un lietot treilï‰anas ier¥ci. VispÇrïji padomi: NostÇjieties tÇ, ka koks vai zars js neskars, kad tas atbr¥vosies. (80) Izdariet vienu vai vairÇkus griezumus pie l‰anas punkta. Izdariet pietieko‰i daudz un dzi∫us griezumus, lai mazinÇtu spriegojumu un panÇktu, ka koks var pÇrlzt pie l‰anas punkta. (81) Nekad negrieziet taisni caur kokam vai zaram, kas ir zem spriedzes! Ja jums ir jÇtiek cauri kokam/zaram, tad izdariet divus vai tr¥s griezumus ar 3 cm atstatumu 3-5 cm dzi∫umÇ. (82) Turpiniet zÇÆït dzi∫Çk, kamïr koks/zars atbr¥vojas no nospriegojuma. (83) Kad koks/zars vairs nav nospriegotÇ stÇvokl¥, zÇÆïjiet to no iegriezumam pretïjÇs puses. Izvair¥‰anÇs no rÇvieniem Kas ir rÇviens? Par motorzÇÆa rÇvienu sauc pïk‰¿o reakciju, ko izraisa sliedes priek‰gala aug‰as (to sauc par rÇvienu zonu) pieskar‰anÇs kÇdam priek‰metam, atsitot zÇÆi uz atmuguri. (56) RÇvieni vienmïr notiek ÏÇÆï‰anas plÇksnï. Parasti motorzÇÆi un sliedi met atmuguriski un uz aug‰u lietotÇja virzienÇ. Ir ar¥ iespïjams, ka motorzÇÆi triec citÇ virzienÇ atkar¥bÇ no tÇ kÇ to lietoja br¥d¥, kad sliedes rÇviena zona pieskÇrÇs kÇdam priek‰metam. (8) RÇvieni gadÇs tikai tad, ja sliedes rÇviena zonÇ nok∫st kÇds priek‰mets. (4) Atzaro‰ana PÇrliecinaties, ka varat dro‰I pÇrvietoties un stÇvït! StrÇdÇjiet no stumbra kreisÇs puses. Turaties tuvu motorzÇÆim, lai varïtu maksimÇli labi pÇrvald¥t zÇÆi. Ja iespïjams, ∫aujiet zÇÆim atgulties ar savu smagumu uz stumbra. Turiet stumbru starp sevi un motorzÇÆi, kamïr js virzaties gar stumbru. Stumbru sagarumo‰ana Skat¥t norÇd¥jumus zem rubrikas Grie‰anas pamati. ! BR±DINÅJUMS! RÇvieni var bt ∫oti pïk‰¿i un spïc¥gi, triecot motorzÇÆi, sliedi un ˙ïdi zÇÆa lietotÇja virzienÇ. Ja tas gadÇs, kad ˙ïde ir darb¥bÇ, lietotÇjs var gt ∫oti nopietnus, pat nÇvïjo‰us ievainojumus. πoti svar¥gi saprast, kÇdï∫ rodas rÇvieni un kÇ no tiem izvair¥ties, lietojot pareizus darba pa¿ïmienus. ! BR
APKOPE Latvian – 3291155296-38 Rev.1 2012-11-19 VispÇrïji LietotÇjs dr¥kst veikt tikai tÇdus apkopes un servisa darbus, kas aprakst¥ti ‰ajÇ lieto‰anas pamÇc¥bÇ. Pla‰Çka mïroga iejauk‰anÇs ir pie∫aujama specializïtÇ darbn¥cÇ. Karburatora regulï‰ana Jsu Husqvarna izstrÇdÇjums konstruïts un veidots, pamatojoties uz specifikÇcijÇm, lai samazinÇtu kait¥go gÇzu izpldi. Darb¥ba •Karburators regulï motora Çtrumu car droseles pal¥dz¥bu. Gaiss un degviela samaisÇs karburatorÇ. Gaisa/degvielas mais¥jumu var noregulït. Lai ma‰¥na darbotos ar maksimÇlu efektivitÇti, mais¥juma regulï‰anai ir jÇbt pareizai. •T skrve regulï tuk‰gaitas Çtrumu. Ja T skrvi grieÏ pulkste¿rÇd¥tÇju virzienÇ, tas pÇatrina tuk‰gaitu; pretïji pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ to palïnina. Pamatnoregulï‰ana un iestrÇde Karburators ir iestÇd¥ts pamatnoregulïjumÇ, kad topÇrbauda fabrikÇ. Prec¥zÇ regulï‰ana ir jÇveic izgl¥totam un zino‰am personÇlam. Ieteicams br¥vgaitas apgriezienu skaits: Skat¥t noda∫u Tehniskie dati. Tuk‰gaitas Çtruma T gal¥gÇ noregulï‰ana Noregulïjiet tuk‰gaitas Çtrumu ar skrvi T. Ja nepiecie‰ams pÇrregulït, vispirms, grieziet skrvi T pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ, kamïr ˙ïde sÇk griezties. Tad grieziet pretïji pulkste¿rÇd¥tÇja virzienÇ, kamïr ˙ïde apstÇjas. Tuk‰gaitas Çtrums ir pareizs, ja motors darbojÇs gludi visÇs poz¥cijÇs ar labu apgriezienu dro‰¥bas rezervi, iekams ˙ïde sÇk griezties. Pareizi noregulïts karburators Pareizi noregulïts karburators uz¿em Çtrumu nekavïjoties un tas mazliet “skan kÇ ãetrtaktnieks“ sasniedzot maksimÇlo Çtrumu. μïde nedr¥kst griezties tuk‰gaitÇ. PÇrÇk plÇni noregulïta zemu apgriezienu skaita skrve L var rad¥t iedarbinljanas grt¥bas un sliktu akselerÇciju. PÇrÇk plÇni noregulïta lielÇ Çtruma skrve H dod pÇrÇk maz jaudas = mazÇk spïka, sliktu akselerÇciju un/vai rada motora bojÇjumus. MotorzÇÆa dro‰¥bas apr¥kojuma pÇrbaude, apkalpe un serviss μïdes bremze ar aizsargu pret rÇvieniem Bremzes st¥pas nolieto‰anÇs kontrole Not¥riet skaidas, sve˙us un citus net¥rumus no ˙ïdes bremzes un sajga cilindra. Net¥rumi un nolieto‰anÇs ietekmï bremzes darb¥bu. (84) RegulÇri pÇrbaudiet, ka bremÏu st¥pa ir vismaz 0,6 mm bieza visplÇnÇkÇ vietÇ. RÇvienu dro‰¥bas sviras pÇrbaude PÇrliecinaties, ka rÇvienu dro‰¥bas svira nav bojÇta un tai nav redzami defekti, piemïram, plaisas. Pavirziet rÇvienu dro‰¥bas sviru uz priek‰u un atpaka∫, lai pÇrliecinÇtos, ka tÇ br¥vi kustas un ir piestiprinÇta pie sajga vÇka. Inerces funkcijas pÇrbaude MotorzÇÆi ar izslïgtu motoru novietojiet uz kÇda celma vai cita stabila priek‰meta. Atlaidiet rokturi un ∫aujiet motorzÇÆim krist pret celmu no sava svara, rotïjot ap aizmugures rokturi. (85) Kad sliedes gals trÇpa celmam, jÇiedarbojas bremzei. (85) LabÇs rokas bremzes pÇrbaude PÇrbaudiet, vai labÇs rokas aizsargs nav bojÇts un ir bez redzamiem defektiem, piemïram, plaisÇm. (87)Pavirziet uz priek‰u/ uz aug‰u labÇs roka bremzi, lai pÇrbaud¥tu, ka tÇ kustas viegli un, ka tÇ ir stabili nostiprinÇta pie sajga vÇka. (86) Nekad neizmantojiet bremzes sviru zÇÏa pÇrnïsljanai vai pakarinljanai! Tas var sabojÇt mehÇnismu un izrais¥t ˙ïdes bremzes darb¥bas traucïjumus. (88) Bremzes iedarb¥bas kontrole Novietojiet motorzÇÆi uz stabila pamata un iedarbiniet to. Uzmaniet, lai ˙ïde nepieskaras zemei vai kÇdam citam priek‰metam. Skatiet norÇd¥jumus zem rubrikas Iedarbinljana un apstÇdinljana. (89) Satveriet motorzÇÆi stingri, ar pirkstiem un ¥k‰˙i cie‰I aptverot rokturus. (51) ! BR±DINÅJUMS! Konsultïjieties servisa darbn¥cÇ, ja tuk‰gaitas Çtrumu nevar noregulït tÇ, ka ˙ïde negrieÏas. Nelietojiet motorzÇÆi, iekams tas nav pareizi noregulïts vai salabots. Ievïrojiet! Ma‰¥nas visa veida serviss un labojumi ir jÇveic cilvïkiem ar speciÇlu izgl¥t¥bu. Tas ¥pa‰i atteicas uz ma‰¥nas dro‰¥bas apr¥kojumu. Ja ma‰¥na neatbilst kÇdiem no tÇlÇk minïtajiem kontroles parametriem, mïs iesakÇm griezties servisa darbn¥cÇ.
APKOPE 330 – Latvian1155296-38 Rev.1 2012-11-19 Iedarbiniet droseli ar pilnu jaudu un iedarbiniet ˙ïdes bremzi, pieskaroties rÇvienu dro‰¥bas svirai ar rokas loc¥tavu. Nelaidiet va∫Ç priek‰ïjo rokturi. μïdei vajadzïtu momentÇ apstÇties. (46) Droseles blokators •PÇrliecinÇties, ka drosele ir noblo˙ïta tuk‰gaitÇ, kad droseles blokators ir savÇ izejas poz¥cijÇ. (90) •Nospiediet droseles blokatoru un pÇrliecinaties, ka tas atgrieÏas sÇkotnïjÇ poz¥cijÇ, kad to atkal palaiÏat. (91) •PÇrbaudiet, vai drosele un Droseles blokators kustÇs br¥vi un, ka atsperes darbojas pareizi. (92) •Iedarbiniet motorzÇÆi un iedarbiniet droseli ar pilnu jaudu. Atlaidiet droseli un pÇrbaudiet, vai ˙ïde apstÇjas un paliek nekust¥ga. Ja ˙ïde grieÏas, kad drosele ir nostÇd¥ta tuk‰gaitÇ, pÇrbaudiet karburatora tuk‰gaitas reÏ¥mu. μïdes pÇrtvïrïjs PÇrbaudiet, vai ˙ïdes pÇrtvïrïjs nav bojÇts un ir stingri piestiprinÇts pie motorÏÇÆa korpusa. (93) LabÇs rokas aizsargs PÇrbaudiet, vai labÇs rokas aizsargs nav bojÇts un ir bez redzamiem defektiem, piemïram, plaisÇm. (12) VibrÇciju samazinljanas sistïma RegulÇri pÇrbaudiet, vai vibrÇciju slÇpï‰anas apr¥kojumÇ nav redzamas plaisas un deformÇcijas. PÇrliecinaties, ka vibrÇciju slÇpï‰anas apr¥kojums ir stingri piestiprinÇts motoram un rokturiem. (94) Stop slïdzis Iedarbiniet motoru un pÇrliecinaties, ka motors apstÇjas, kad stop slïdzi pÇrb¥da uz stop poz¥ciju. (47) UZMAN±BU! Start/Stop kontakts automÇtiski atgrieÏas darba stÇvokl¥. Lai izvair¥tos no nejau‰as iedarbinljanas, aizdedzes sveces uzgalis vienmïr ir jÇatvieno no aizdzedzes sveces jebkurÇ montÇÏas, kontroles un/vai apkopes gad¥jumÇ. Trok‰¿a slÇpïtÇjs Nekad nelietojiet ma‰¥nu ar bojÇtu trok‰¿u slÇpïtÇju. RegulÇri pÇrbaudiet, vai trok‰¿u slÇpïtÇjs ir stingri piestiprinÇts ma‰¥nai. (95)DaÏi trok‰¿u slÇpïtÇji ir apr¥koti ar speciÇlu dzirkste∫u uztver‰anas reÏÆi. Ja jsu ma‰¥na ir apr¥kota ar ‰Çda veida slÇpïtÇju, ieteicams t¥r¥t reÏÆi vismaz vienu reizi nedï∫Ç. To dara ar metÇla birsti. Aizsïrïjis siets pÇrkarsï motoru un tÇ rezultÇtÇ var nopietni sabojÇties motors. Ievïrojiet! Ja reÏÆis ir bojÇts, tas jÇnomaina. Piesïrïjis reÏÆis pÇrkarsïs ma‰¥nu, kas rad¥s bojÇjumus cilindrÇ un virzulim. Nekad nelietojiet ma‰¥nu ar bojÇtu vai piesïrïju‰u reÏÆi. Nekad nelietojiet trok‰¿u slÇpïtÇju, bez dzirkste∫u aizturï‰anas reÏÆa vai, ja tas ir bojÇts. (14)Trok‰¿u slÇpïtÇjs ir konstruïts, lai mazinÇtu trok‰¿u l¥meni un lai novirz¥tu izdedÏu gÇzes prom no lietotÇja. IzdedÏu gÇzes ir karstas un var saturït dzirksteles, kas var izrais¥t ugunsgrïku, ja tÇs skar sausu, viegli dego‰u vielu. Starteris Startera auklas mai¿a •Atskrvïjiet skrves, kas pietur starteri pie korpusa un no¿emiet to nost. (96)•Izvelciet auklu apmïram 30 cm un ieceliet to spoles rievÇ. Atspriegojiet startera atsperi, ∫aujot spolei lïnam griezties atpaka∫. (97)•Atgrieziet skrvi atspoles centrÇ un izceliet aptveres atspoli (A), atsperi (B) un spoli (C). Ielieciet un iestipriniet auklu atspolï. Pa kÇdiem 3 apgriezieniem iztiniet auklu no atspoles. Iestipriniet spoli atsperï (D), lai atsperes gali aiz˙eras aiz atspoles. Pïc tam piestipriniet satveres atsperi, satveres atspoli un skrvi atspoles centrÇ. Ielieciet startera auklu starter¥ un startera roktur¥. Pïc tam sasieniet pamat¥gu mezglu. (98) Startera atsperes nospriego‰ana •Izceliet startera auklu no startera spoles rievas un pagrieziet spoli 2 apgriezienus pulkste¿rÇd¥tÇju virzienÇ. Ievïrojiet! PÇrbaudiet, lai startera spoli var apgriezt vismaz pusapgriezienu tad, kad startera aukla ir izvilkta l¥dz galam. (99) Nostiepiet auklu ar rokturi. No¿emiet ¥k‰˙i un atlaidiet auklu. Skat¥t attïlu zemÇk. (99) ! BR