Stiga Villa 12, Villa 12HST Instruction Manual
Have a look at the manual Stiga Villa 12, Villa 12HST Instruction Manual online for free. It’s possible to download the document as PDF or print. UserManuals.tech offer 5898 Stiga manuals and user’s guides for free. Share the user manual or guide on Facebook, Twitter or Google+.
141 LIETUVIŲ KALBALT PASTABA! Jei mašina eksploatuojama dulk ėtoje aplinkoje, filtrus reikia valyti ir keisti dažniau. Oro filtrai išimami ir įdedami tokia tvarka: 1. Atsargiai nuvalykite aplink oro filtro dangtel į (7:R). 2. Nuimkite du veržtuvus ir nuimkite oro filtro dangtel į. 3. Išardykite filtr ą. Pirminis filtras yra virš oro filtro. Stenkit ės, kad į karbiuratori ų nepatekt ų nešvarum ų. Nuvalykite oro filtro korpus ą. 4. Išvalykite popierin į filtr ą – švelniai padaužykite j į į plokš čią pavirši ų. Labai užteršt ą filtr ą reikia pakeisti. 5. Išvalykite pirminį oro filtrą. Labai užteršt ą filtr ą reikia pakeisti. 6. Filtr ą surinkite atvirkštine tvarka. Popierinio filtro kaset ės nevalykite tirpikliais, kuri ų sud ėtyje yra benzino, pvz., žibalu. Tokie tirpikliai kenkia filtrui. Popierinio filtro kaset ės nevalykite sul ėgtu oru. Popierinio filtro kaset ės negalima sutepti alyva. 5.10 UŽDEGIMO ŽVAK ĖUždegimo žvakę (žvakes) reikia keisti kas 200 darbo valand ų (t.y. kas antros esmin ės technin ės priežiū ros metu). Prieš atjungdami uždegimo žvak ę, nuvalykite vietas aplink jos laikikl į. Uždegimo žvak ė : „Champion RC12YC“ arba tapati. Elektrod ų tarpas : 0,75 mm 5.11 ORO ĮVADAS (7:P)Variklis aušinamas oru. D ėl užsikimšusios aušinimo sistemos gali sugesti variklis. Variklio oro įvadą valykite po 50 darbo valand ų. Kruopštesnis aušinimo sistemos valymas atliekamas esmin ės technin ės prieži ūros metu. 5.12 TEPIMASVisi tepimo taškai, nurodyti apa čioje esan čioje lentel ėje, turi b ūti tepami kas 25 darbo valand ų ir po kiekvieno plovimo. 5.13 SAUGIKLISElektros trik čių atveju patikrinkite (pakeiskite) 20 A saugikl į. Jeigu triktis pasikartoja, d ėl remonto kreipkit ės į į galiotas dirbtuves. Saugiklis kartu su akumuliatoriumi yra po variklio gaubtu. 6 PATENTO IR DIZAINO REGISTRACIJA Ši mašina ir jos dalys yra įtrauktos šiose patento ir dizaino registracijose: 9900627-2 (SE), SE00/00250 (PCT), 9901091-0 (SE), SE00/00577 (PCT), 9901730-3 (SE), SE00/ 00895 (PCT), 9401745-6 (SE), SE95/00525 (PCT), 595 7497 (US), 95920332.4 (EPC). 99 1095 (SE), 499 11 740.9 (DE), M1990 000734 (IT), 577 251-253 (FR), 115325 (US). GGP pasilieka teis ę modifikuoti produkt ą be iš- ankstinio įsp ėjimo. Objektas Veiksmas Pav. Galinis velenas 3 tepimo antgaliai. (13:V).Naudokite tepalo ðvirkðtà su universaliu tepalu. Pumpuokite iki pasi- rodys tepalas. 13 Grandinin ė vairavimo sistema Nuvalykite grandines vieliniu šepe čiu. Apipurkškite universaliuoju grandini ų tepalu. - Į tempimo gemb ės Atramos taškus tepkite alyva, jungin ėdami valdymo į taisus. Patartina dirbti dviem žmo- n ėms. 14 Kontroli- niai kabeliai Kabelio galus tepkite alyva, jungin ėdami valdymo į taisus. Privalu dirbti dviem žmo- n ėms. 15
142 LATVISKILV 1 VISPĀRĒJI NOR ĀDĪJUMI Šis simbols nor āda uz BR ĪDIN ĀJUMU! Šo nor ād ījumu neiev ērošana var rad īt nopietnus savainojumus un/vai īpašuma boj ājumus. Pirms maš īnas iedarbin āšanas jums ir j ā izlasa šie lietošanas norā dījumi un tiem pievienot ā broš ūra DROŠ ĪBAS INSTRUKCIJAS. 1.1 SIMBOLIUz maš īnas redzami š ādi simboli. Tie ir nepieciešami, lai atgā dinātu par r ūpību un uzmanī bu, ko prasa maš īnas lietošana un apkope. Šie simboli noz īm ē: Br īdinā jums! Pirms maš īnas lietošanas izlasiet instrukciju rokasgr āmatu un droš ības rokasgrā matu. Br īdinā jums! Uzmanieties no izmestiem objektiem. Nelaidiet tuvum ā novē rotājus. Br īdinā jums! Vi e n m ēr lietojiet dzirdes aizsargus Br īdinā jums! Š ī maš īna nav paredz ēta tam, lai ar to brauktu pa ce ļiem. Br īdinā jums! Ar maš īnu, kas apr īkota ar ori ģin āliem piederumiem, nedr īkst braukt jebkur ā virzien ā pa nogā zē m, kas st āv āka s par 10. Br īdinā jums! Risks g ūt nopietnus savainojumus. Uzmanieties, lai rokas un kā jas neatrastos st ūres loc īklsavienojuma tuvum ā. Br īdinā jums! Risks g ūt apdegumus. Nepieskarieties trokš ņa sl āp ētā jam/katal ītiskajam konverteram. 1.2 NOR ĀDES 1.2.1 Attē li Att ēli šajā lietošanas instrukcij ā ir numur ēti š ādi: 1., 2., 3. utt. Att ēlos par ād īt ā s sast āvda ļas ir apz īm ētas ar A, B, C utt. Nor āde sast āvda ļai C 2. att ēlā tiek apzī mēta š ādi: 2:C. 1.2.2 Virsraksti Virsraksti šaj ās lietošanas instrukcij ās ir numur ēti atbilstoši š ādam piem ēram: ”1.3.1 Visp ārē jas droš ības pā rbaudes ir noda ļas 1.3. Droš ības pā rbaudes apakšvirsraksts un ir atrodams zem š ā virsraksta. Nor ādot uz virsrakstiem, parasti tiek nor ād īti tikai virsrakstu numuri, piem ēram, Skat īt 1.3.1. 2 APRAKSTS 2.1 PIEDZI ŅAMaðîna ar priekðçjo riteòu piedziòu. Priekðâ piemontçtos agregâtus darbina ar piedziòas siksnâm. 2.2 ST ŪRĒŠANAMaš īnu stū rē ar aizmugur ējiem rite ņiem. St ūrē šana ar aizmugur ējiem rite ņiem noz īm ē, ka maš īnu var vienk ārši apgriezt ap kokiem un citiem š ķē ršļiem. St ūrē šanas sp ēku p ārvada pa kabeli. 2.3 DROŠ ĪBAS SIST ĒMAMašīna ir apr īkota ar elektrisku droš ības sist ēmu. Droš ības sist ēma p ārtrauc noteiktas darb ības, kas var izrais īt nepareizu manevru briesmas. Piem., dzin ēju var iedarbin āt tikai tad, ja nospiests saj ūga-bremžu ped ālis. Pirms katras lietošanas ir j āp ārbauda droš ības sist ēmas darb ība. 2.4 VAD ĪBA 2.4.1 Instrumentu pac ēlā js (1:A) Lai p ārsl ēgtos starp darba poz īciju un transporta poz īciju: 1. L īdz galam nospiediet ped āli. 2. L ēn ām atlaidiet ped āli. 2.4.2 Darba bremzes - sajûgs - stâvbremze (1:B) (MAN) Pedâlis, kas apvieno darba bremzes un sajûga funkcijas. Ir trîs pozîcijas: 1. Atlaists – aktivizēta braukšana uz priekšu. Maš īna kustas, ja iesl ēdz pā rnesumu. Darba bremze nav aktiviz ēta. 2. Pa pusei nospiests – braukšana uz priekšu ir izsl ēgta, var veikt pā rnesumu pārsl ēgšanu. Darba bremze nav aktiviz ēta. 3. Nospiests piln īb ā – braukšana uz priekšu ir izsl ēgta. Darba bremze piln īb ā aktiviz ēta. Skatiet ar ī sadaļ u “Stāvbremze”. PIEZ ĪME! Nedr īkst regul ēt darba ā trumu, slidinot saj ūgu. T ā viet ā izmantojiet piem ērotu p ārnesumu, lai sasniegtu nepieciešamo ā tr umu.
143 LATVISKILV 2.4.3 Sajūgs–st āvbremze (1:B) (HST) Nekad nespiediet ped āli braukšanas laik ā. Past āv jaudas transmisijas p ārkaršanas risks. Ped ālim (3:B) ir š ādas tr īs poz īcijas: 1. Atlaists - Sajūgs nav aktiviz ēts. St āvbremze nav aktiviz ēta. 2. Pa pusei nospiests – Izslēgta piedzi ņa uz priekšu. St āvbremze nav aktiviz ēta. 3. Nospiests piln īb ā – Izsl ēgta piedzi ņa uz priekšu. Pilnī bā aktiviz ēta st āvbremze, ta ču t ā nav nofiks ēta. Šo poz īciju uzmanto ar ī k ā ā rk ārtas situ ācijas bremzi. 2.4.4 Fiksators, st āvbremze (1:C) Fiksators nofiks ē saj ūga–bremzes pedā li nospiest ā poz īcij ā. Š o funkciju lieto, lai nofiks ētu maš īnu uz nog āzēm, transport ēšanas laik ā utt., kad dzin ējs nedarbojas. Nofiks ēšana: 1. L īdz galam nospiediet ped āli (1:B). 2. P ārvietojiet fiksatoru (1:C) pa labi. 3. Atlaidiet ped āli. 4. Atlaidiet fiksatoru. Atbr īvošana: Nospiediet un atlaidiet ped āli. 2.4.5 Akseleratora un gaisa v ārsta vad ības svira (2, 3:G) Va d ības svira dzin ēja ātruma uzst ād īšanai un gaisa v ārsta aizv ēršanai, iedarbinot aukstu dzin ēju. Ja dzin ējs darbojas nevienm ēr īgi, past āv iesp ēja, ka vad ības svira ir pavirz īta p ārā k t ālu uz priekšu un ir aktiviz ēts gaisa vā rsts. Tas boj ā dzinē ju, palielina degvielas pat ēri ņu un ir kait īgi videi. 1. Aizv ērts gaisa v ārsts – auksta dzin ēja iedarbin āšanai. Aizv ērta gaisa v ārsta poz īcija atrodas gropes priekšpus ē. Nedarbiniet maš īnu šaj ā poz īcij ā, ja dzinē js ir silts. 2. Pilna jauda – mašīnai darbojoties, vienm ēr ir j ālieto pilna jauda. Pilnas jaudas poz īcija ir aptuveni 2 cm aiz aizv ērta gaisa v ārsta poz īcijas. 3. Tukšgaita. 2.4.6 Aizdedzes aizsl ēgs (2, 3:F) Aizdedzes sl ēdzis, ko izmanto dzin ēja iedarbin āšanai/nosl āp ēšanai. Neatst ājiet maš īnu, ja atsl ēga atrodas 2. poz īcij ā. Past āv aizdegšan ās risks, degviela caur karburatoru var non ākt dzinē jā , k ā ar ī past āv risks, ka akumulators var izl ād ēt ies un tikt boj āts. Tr īs poz īcijas: 1. Aptur ēšanas poz īcija – dzinē js ir ī ssavienojuma st āvokl ī. Var iz ņemt atsl ēgu. 2. Darba poz īcija. 3. Iedarbin āšanas poz īcija – elektriskais startera motors tiek iedarbin āts br īd ī, kad atsl ēga tiek pagriezta ar atsperi apr īkotaj ā iedarbin āšanas poz īcij ā. Kad dzin ējs ir iedarbin āts, ļaujiet atsl ēgai atgriezties 2. darba poz īcij ā. 2.4.7 P ārnesumu svira (2:E) (MAN) Svira, ar kuru var izvçlçties vienu no pieciem pârnesumiem, braukðanai uz priekðu (1-2-3-4-5), neitrâlu (N) vai atpakaïgaitâ. Mainot pârnesumus, sajûga pedâlis ir jâtur nospiests. PIEZĪ ME! Pirms p ārsl ēgšanas no atpaka ļgaitas uz braukšanu uz priekšu un otr ādi ir j āp ārliecin ās, vai mašī na ir nekustī ga. Ja pārnesums uzreiz neaktiv ējas, atlaidiet saj ūga ped āli un p ēc tam v ēlreiz nospiediet. Aktiv ējiet p ārnesumu vē lreiz. Nekad necentieties pā rnesumu ielikt ar spēku. 2.4.8 Jaudas padeve (2, 3:D) Jaudas padevi nedr īkst piesl ēgt, ja priekš ā stiprin āmais instruments atrodas transporta poz īcij ā. Tas izn īcin ās siksnas transmisiju. Svira, ar kuru tiek piesl ēgta un atsl ēgta jaudas padeve priekš ā stiprin āmo instrumentu darbin āšanai. Divas poz īcijas: 1. Svira poz īcij ā uz priekšu – jaudas padeve atslē gta. 2. Svira poz īcij ā uz aizmuguri – jaudas padeve piesl ēgta.
144 LATVISKILV 2.4.9 Braukšanas–darba bremze (3:J) (HST) Ja mašīna pē c pedāļa atlaišanas nebremz ē t ā, k ā tas b ūtu sagaid āms, k ā ā rk ārtas situ ācijas bremze ir j ālieto kreisais pedā lis (3:B). Ped ālis regul ē sazobes attiec ību starp dzin ēju un piedzi ņas rite ņiem (= ātrumu). Atlaižot ped āli, tiek aktiviz ēta darba bremze. 1. Nospiediet ped āli uz priekšu – mašīna kust ās uz priekšu. 2. Ped ālis netiek spiests – maš īna nekustas. 3. Nospiediet ped āli uz aizmuguri – mašīna kustas atpaka ļgait ā. 4. Samaziniet spiedienu uz ped āli – maš īna bremz ē. 2.4.10 S ēdeklis (4:L) S ēdekli iesp ējams noloc īt un regul ēt. S ēd ekli iesp ējams regul ēt š ādi. Sçdekïa stâvokli uz priekðu/atpakaï var nobloíçt ar kloíiem (4:M). S ēdeklis ir apr īkots ar droš ības sl ēdzi, kas piesl ēgts maš īnas droš ības sist ēmai. Tas noz īm ē, ka noteiktas b īstamas darb ības nav iesp ējams veikt, ja s ē dekl ī neviens neatrodas. Skat īt ar ī 4.3.2. 2.4.11 Dzin ēja p ārsegs (Skat īt 5. att ēlu.) Lai p ārbaud ītu dzin ēju un veiktu t ā tehnisko apkopi, jā atver dzin ēja p ārsegs. Maš īnu nevar darbinā t, ja dzinēja p ārsegs nav nolaists. Past āv risks g ūt apdegumus un nopietnas traumas. 2.4.11.1Atvçrðana1. Pârliecinieties, vai kontrolpleci ir stâvoklî uz priekðu. 2. Paceliet sçdekïa aizturi (4:N) un nolieciet sçdekli uz priekðu. 3. Satveriet dzinçja apvalka priekðçjo malu un atlociet apvalku. 2.4.11.2AizvçrðanaSatveriet dzinçja apvalka priekðçjo malu un nolociet apvalku. Mašīnu nedr īkst darbin āt, ja dzin ēja p ārsegs nav aizv ērts un nosl ēgts. Risks g ū t apdegumus un nopietnus savainojumus. 3 PIELIETOŠANAS JOMAS Maš īnu dr īkst lietot, tikai izmantojot ori ģin ālos STIGA piedeumus, piem: Vilkšanas āķa maksim ālā vertik ālā slodze nedr īkst p ārsniegt 100 N. Vilkšanas āķa maksim ālā vilkto piederumu rad ītā slodze nedr īkst pā rsniegt 500 N. PIEZĪ ME! Pirms autopiekabes lietošanas – sazinieties ar j ūsu apdrošin āšanas sabiedr ību. PIEZĪ ME! Š ī maš īna nav paredz ēta tam, lai ar to brauktu pa publiskiem ce ļiem. 4 IEDARBIN ĀŠANA UN LIETOŠANA Maš īnu nedr īkst darbin āt, ja dzinē ja p ārsegs nav aizv ērts un nosl ēgts. Risks g ū t apdegumus un nopietnus savainojumus. 4.1 BENZ ĪNA UZPILDEVi e n m ēr izmantojiet bezsvina benz īnu. Nek ād ā gad ījum ā neizmantojiet divtaktu benz īnu, kas sajaukts ar e ļļu. PIEZĪ ME! Parastais bezsvina benz īns ātri boj ājas, t ā d ēļ to nedr īkst glab āt ilg āk par 30 dien ām. V ēlams izmantot videi draudz īgu benz īnu, proti, alkilā ta benz īnu. Š ī benz īna sast āvs ir maz āk kait īgs cilv ēkiem un videi. Benz īns ir ļ oti viegli uzliesmojošs š ķ idrums. Degvielu vienm ēr uzglab ājiet š īm nol ūkam īpaši paredz ētā s tvertn ēs. Benz īnu iepildiet vai papildiniet tikai ā rpus telp ām; nekad nesm ēķējiet, uzpildot benz īnu. Benzīnu iepildiet pirms dzin ēja iedarbin āšanas. Nekad neno ņemiet piltuves v āci ņu vai neiepildiet benz īnu, ja dzinē js darbojas vai v ēl joproj ām ir sakarsis. Uzdevums STIGA ori ģin ālie piederumi P ļaušana Lietojot p ļaušanas meh ānismus: 85C Slauc īšana Lietojot sukas bloku, ieteicams lietot putekļu aizsargu.” Sniega t īr īšana Ar sniega l āpstu. Ieteicams lietot sniega ķēdes un karkasa atsvarus. Nop ļaut ās z āles un lapu sav ākšana Lietojot velkamo sav āc ēju 38 Z āles un lapu transport ēšana Lietojot Combi izg āžamo pie- kabi.
145 LATVISKILV Nekad nepiepildiet benzīna tvertni piln īb ā. Atst ājiet br īvu vietu (= vismaz visu piltuves cauruli plus 1–2 cm tvertnes virspus ē), lai benz īns uzsilstot izplešoties nep ārpl ūstu. Skat īt 6. att ēlu. 4.2 DZIN ĒJA EĻĻAS L ĪME ŅA P Ā RBAUDE Pieg ādes br īd ī, karteris ir pild īts ar SAE 10W-30 e ļļ u. Skat īt 7. att ēlu. Pirms katras lietošanas p ārliecinieties, ka e ļļas l īmenis ir pareizs. Maš īnai ir j āatrodas uz l īdzenas virsmas. Noslaukiet virsmu ap e ļļas l īme ņa r ā d ītā ju. Atskr ūvējiet un izvelciet to. Noslaukiet e ļļas l īme ņa r ād īt ā ju. Iegremd ējiet taustu piln īb ā uz leju un nostipriniet to. Izvelciet taustu no jauna. Nolasiet e ļļas l īme ņa m ērījumu. Uzpildiet e ļļu l īdz atz īmei “FULL”, ja e ļļ as l īmenis ir zem š īs atz īmes. E ļļas l īmenis nedr īks t pārsniegt atz īmi FULL. Tas var izrais īt dzin ēja p ārkaršanu. Noteciniet e ļļu l īdz pareizajam l īmenim, ja e ļļa pārsniedz atzī mi “FULL”. 4.3 DROŠ ĪBAS P ĀRBAUDESPārbaudot maš īnu, p ārliecinieties, ka turpm āk min ēto droš ības pā rbaužu rezult āti ir sasniegti. Droš ības p ārbaudes ir j āveic pirms katras lietošanas reizes. Ja k āds no turpm āk min ētajiem rezult ātiem netiek sasniegts, maš īnu nedr īkst lietot! Nog ād ājiet maš īnu apkopes darbn īc ā remonta veikšanai. 4.3.1 Visp ārē jā droš ības p ārbaude 4.3.2 Elektriskā drošības pā rbaude Pirms katras lietošanas ir j āp ārbauda droš ības sist ēmas darb ība. 4.4 IEDARBINĀ ŠANA1. Atveriet degvielas kr ānu. Skatī t 8. attēlu. 2. P ārbaudiet, vai aizdedzes sveces kabelis (- ļi) ir uzst ād īts (-ti) uz aizdedzes sveces (-c ēm). 3. P ārliecinieties, ka jaudas padeve ir atsl ēgta. 4. Neturiet k āju uz piedzi ņas ped āļa. 5. Auksta dzin ēja iedarbin āšana – uzst ādiet akseleratora vad ības sviru gaisa v ārsta aizv ēršanas poz īcij ā. Silta dzin ēja iedarbin āšana – pavelciet akseleratora vad ības sviru uz pilnu jaudu (aptuveni 2 cm aiz gaisa v ārsta aizv ēršanas poz īcijas) 6. L īdz galam nospiediet saj ūga–bremzes ped āli. 7. Pagrieziet aizdedzes atsl ēgu un iedarbiniet dzinē ju. 8. Kad dzin ējs ir s ācis darboties, ja ir ticis aizv ērts gaisa v ārsts, pak āpeniski p ārvietojiet akseleratora vad ības sviru uz pilnu jaudu (aptuveni 2 cm aiz gaisa v ārsta aizv ēršanas poz īcij as). 9. Iedarbinot aukstu dzin ēju, nelieciet maš īnai uzreiz darboties ar slodzi, no s ākuma ļaujiet dzinē jam p āris min ūtes darboties tukšgait ā. Tas ļ aus uzsilt e ļļai. Maš īnai darbojoties, vienm ēr ir j ālieto pilna jauda. 4.5 PADOMI EKSPLUAT ĀCIJAIVi e n m ēr p ārliecinieties, ka dzin ējā ir pareizs e ļļas daudzums. Tas ir īpaši b ūtiski, str ād ājot uz sl īp ām virsm ām. Skat īt 4.2. Uzmanieties, braucot pa sl īp ām virsm ām. Braucot pa nog āzi uz augšu vai uz leju neveiciet strauju uzs ākšanu vai apst āšanos. Nekad nebrauciet š ķē rsām sl īpumam. P ārvietojieties no augšas uz leju vai no lejas uz augšu. Objekts Rezult āts Degvielas vadi un savienojumi. Nopl ūžu nav. Elektr ības kabe ļi. Izol ācija nav boj āta. Nav meh ānisku boj ājumu. Izpl ūdes g āzu sist ē- ma. Savienojumos nav nopl ūžu. Visas skr ūves ir pievilktas. E ļļas vadi. Nopl ūžu nav. Boj ājumu nav. P ārbaudes brau- ciens N av neparastu vibr āciju. Nav neparastu ska ņu. St āvoklis Darb ība Rezult āts Saj ūga–bremzes ped ālis nav nospiests. Jaudas padeve nav aktiviz ēta. M ēģ iniet iedarbi- n āt. Dzin ējs nes āks darboties. Saj ūga–bremzes ped ālis ir nospiests. Jaudas padeve ir aktiviz ēta. M ēģ iniet iedarbi- n āt. Dzin ējs nes āks darboties. Dzin ējs darbojas. Jaudas padeve ir aktiviz ēta. Va d ītā js piece ļas no s ēdekļ a. Dzin ējs apst āsies. Dzin ējs darbojas. Iz ņemiet drošin ā- t ā ju. Dzin ējs apst āsies.
146 LATVISKILV Mašīna nedr īkst tikt vad īta pa nog āzēm, kas st āv ākas par 10. Braucot nog āzē s un veicot asus pagriezienus, samaziniet braukšanas ā trumu, lai saglab ātu kontroli p ār maš īnu un samazinā tu apgāšan ās risku. Negrieziet s ūri l īdz galam, braucot ar augst āko p ārnesumu un pilnu jaudu. Maš īna var viegli apg āzties. Netuviniet rokas un pirkstus stū res loc īklsavienojumam un s ēdekļ a pamatnei. Risks g ūt nopietnus savainojumus. Nekad nebrauciet ar atv ērtu dzinē ja pārsegu. Nekad nebrauciet ar mah ānismu pievienotu transporta poz īcij ā. T ād ējā di boj ājas meh ānisma piedzi ņas siksna. 4.6 APTUR ĒŠANAAtslēdziet jaudas padevi. Aktiviz ējiet st āvbremzi. Ļ aujiet dzin ējam 1–2 min ūtes darboties tukšgait ā. Apturiet dzin ēju, pagriežot aizdedzes atslē gu izsl ēgt ā poz īcij ā. Aizveriet benz īna kr ānu. Tas ir īpaši b ūtiski, ja maš īna tiks transport ēta, piem ēram, ar autopiekabi. Ja mašīna tiek atstā ta bez uzraudz ības, no ņemiet aizdedzes sveces kabeli (- ļus) un iz ņemiet aizdedzes atsl ēgu. T ūlī t p ēc aptur ēšanas dzin ējs var b ūt ļ oti karsts. Neaiztieciet trokš ņa sl āp ētā ju, cilindru vai dzes ēšanas iek ārtu. Tas var izrais īt apdegumu traumas. 4.7 T ĪR ĪŠANA Lai samazin ātu aizdegšan ās risku, att īriet dzin ēju, trokš ņa sl āp ētā ju, akumulatoru un benz īna tvertni no z ā les, lap ām un liek ās e ļļas. Lai samazin ātu aizdegšan ās risku, regul āri p ārbaudiet, vai maš īnai nav raduš ās e ļļas un/vai degvielas nopl ūdes. Nekad neizmantojiet augstspiediena ū dens mazg āšanas ier īces. Tas var saboj āt v ārpstas bl īves, elektrisk ās da ļas un hidrauliskos v ārstus. Nekad nev ērsiet augsta spiediena gaisa str ūklu pret radiatora pl āksn ēm. Tas saboj ās pl ākš ņu konstrukciju. P ēc katras lietošanas iztī riet mašīnu. Veicot t īr īšanu, ņ emiet v ērā š ādu s nor ād ījumus: ūdeni tieši uz dzin ēja. īriet dzin ēju ar birsti un/vai saspiestu gaisu. īriet dzin ēja dzes ēšanas gaisa iepl ūdi. ēc mazg āšanas ar ū deni, iedarbiniet maš īnu un padarbiniet jebkuru no pļ aušanas blokiem, lai ū dens nevar ētu iek ļūt gultņ os un rad īt boj āju- mus. 5 APKOPE 5.1 APKOPES PROGRAMMALai uztur ētu maš īnu labā stāvokl ī, attiec īb ā uz uzticam ību un darb ības droš ību, k ā ar ī no vides aizsardz ības viedokļ a, ir jāizpilda STIGA apkopes programma. Š īs programmas saturu iesp ējams atrast kl ātpievienotaj ā apkopes žurn ālā . Pamata apkopi vienm ēr ir j āveic pilnvarotai darbn īcai. Pirm ā apkope un starpapkopes b ūtu jā veic pilnvarotai darbn īcai, ta ču t ās var veikt ar ī lietotā js. To saturs ir atrodams apkopes žurn ālā un darb ības ir aprakstī tas sadaļā“4 IEDARBIN ĀŠANA UN LIETOŠANA”, k ā ar ī turpm ākaj ā tekstā . Pilnvarot ā darbn īc ā veiktas apkopes garant ē, ka darbs tiks paveikts profesion āli un tiks lietotas ori ģin ālā s rezerves da ļas. P ēc katras pamata apkopes, kas veikta pilnvarot ā darbn īc ā, apkopes žurn ālā tiek iespiests zī mogs. Apkopes žurn āls, kas liecina par š īm apkop ēm ir v ērt īgs dokuments, kas ce ļ maš īnas vē rtību, p ārdodot to t ālā k. 5.2 SAGATAVOŠANĀ SVisas apkopes ir jāveic, maš īnai atrodoties nekust īgi un ar izsl ēgtu dzin ēju. Vienm ēr aktiviz ējiet st āvbremzi, lai nov ērstu maš īnas ripošanu. Nov ērsiet nejaušu dzin ēja iedarbin āšanu, atvienojot aizdedzes sveces kabeli (- ļus) no aizdedzes sveces (-c ēm) un izņ emot aizdedzes atsl ēgu. 5.3 RIEPU SPIEDIENSPiel āgojiet gaisa spiedienu riep ās š ād ā veid ā: Priekš ā: 0,4 bar (6 psi) Aizmugur ē: 1,2 bar (17 psi) 5.4 DZIN ĒJA EĻĻAS NOMAI ŅAPirmo reizi nomainiet dzin ēja e ļļu pē c 5 stundā m darba un p ēc tam ik p ēc 50 stund ām darba, vai reizi sezon ā. Mainiet e ļļu biež āk (p ēc 25 stund ām darba vai vismaz reizi sezon ā), ja dzin ējam j ādarbojas smagos apst āk ļos vai ja ir augsta apk ārt ējā temperat ūra.
147 LATVISKILV Izmantojiet turpmākaj ā tabul ā min ētā s e ļļas. Lietojiet e ļļu bez piedev ām. Neiepildiet p ārā k daudz e ļļas. Tas var izrais īt dzin ēja p ārkaršanu. E ļļu mainiet, kad dzin ējs ir silts. Dzin ēja e ļļa, ja to iztecina t ūlī t p ēc dzinē ja aptur ēšanas, var b ūt ļoti karsta. T ād ēļ , pirms iztecin āt e ļļu, ļaujiet dzinē jam dažas min ūtes atdzist. 1. Atskrûvçjiet eïïas drenâþas aizbâzni (11. att.). 2. Savâciet eïïu attiecîgajâ traukâ. Pçc tam nogâdâjiet eïïu pârstrâdes stacijâ. Nenopiliniet eïïu uz piedziòas siksnâm. 3. Ieskrûvçjiet eïïas drenâþas aizbâzni. 4. Iz ņemiet e ļļas l īme ņa m ērītā ju un iepildiet jaunu e ļļu. E ļļas daudzums: 1,2 l 5. P ēc e ļļa iepild īš anas iedarbiniet dzin ēju un ļ aujiet tam 30 sekundes darboties tukšgait ā. 6. P ārbaudiet, vai nav radusies e ļļas nopl ūde. 7. Apturiet dzin ēju. Pagaidiet 30 sekundes un p ārbaudiet e ļļas līmeni saska ņā ar 4.2. 5.5 DEGVIELAS FILTRS (7:Q)Degvielas filtrs ir j āmaina katru sezonu. P ēc jaun ā filtra uzst ād īšanas p ārbaudiet, vai nav raduš ās degvielas nopl ūdes. 5.6 SIKSNU TRANSMISIJASP ēc piecā m darba stundā m pārliecinieties, ka siksnas nav boj ātas. 5.7 ST ŪR ĒŠANASt ūres iek ārta ir j āp ārbauda/j āpiel āgo p ēc piec ām darba stundā m un pēc tam p ēc 25 darba stund ām. 5.7.1 P ārbaudes Strauji pagrieziet st ūri uz priekšu un atpaka ļ. St ūres meh ānisma ķēdēs nav j āb ū t meh āniskā m atstarp ēm. 5.7.2 Piel āgošana Nospriegojiet stûrçðanas kabeïus, pievelkot uzgriezni (10 att.). Svarîgi! Regulçðanas laikâ skrûves kabeïa galos ir stingri jâtur, lai kabelis nesapîtos. Izmantojot regulçjamu uzgrieþòatslçgu vai lîdzîgu darbarîku, satveriet skrûvju rokturi kabeïa galos. Regulçjiet stûrçðanas kabeïus, lai tie brîvi nekustçtos. Nenospriegojiet stûrçðanas kabeïus pârâk cieði. Citâdi stûrçðanas process ir smagnçjs un kabeïi âtrâk nolietojas. 5.8 AKUMULATORS Nekad nep ārl ād ējiet akumulatoru. P ārl āde var akumulatoru boj āt. Neizraisiet īssavienojumu starp akumulatora spail ēm. Rad īt ā s dzirksteles var izrais īt liesmas. Nen ēsā jiet met āla rotaslietas, kas var saskarties ar akumulatora spail ēm. Gad ījum ā, ka radušies akumulatora apvalka, vā ka, spaiļu vai v ārstus sedzoš ās sloksnes boj ājumi, ir j āveic akumulatora nomai ņa. Akumulators ir ar v ārstu regul ējams akumulators ar 12 V nomin ālo spriegumu. Akumulatora š ķ idrumu nav nepieciešams p ārbaud īt vai papildin āt, un tas nav ar ī iesp ējams. Vien īg ā nepieciešam ā apkope ir uzl āde, piem ēram p ēc ilgstošas glab āšanas. Pirms pirm ās lietošanas akumulatoram ir j āb ū t pil n īb ā uzl ād ētam. Akumulators vienm ēr ir j āglab ā piln īb ā uzl ād ētā st āvokl ī. Ja akumulators tiek glab āts neuzl ād ētā st āvokl ī, rad īsies nopietni boj ājumi. 5.8.1 Uzl ād ēšana ar dzin ēja pal īdz ību Š ād ā veidā iespējams akumulatoru uzl ād ēt ar dzinē ja ģeneratora pal īdz ību: 1. Turpm āk par ād ītaj ā veid ā uzst ādiet akumulatoru maš īn ā. 2. Novietojiet maš īnu ārpus telp ām vai uzst ādiet izpl ūdes gā zu savākšanas iek ārtu. 3. Iedarbiniet dzin ēju saska ņā ar š īs rokasgr āmatas nor ād ījumiem. 4. Ļaujiet dzin ējam 45 min ūtes nep ārtraukti darboties. 5. Apturiet dzin ēju. Tagad akumulators b ūs piln īb ā uzl ād ēts. 5.8.2 Uzl āde, izmantojot akumulatora l ā d ētā ju Veicot uzl ādi ar akumulatora l ād ētā ju, ir j ālieto akumulatora l ād ētā js ar nemain īgu spriegumu. Lai ieg ād ātos akumulatora l ād ētā ju ar nemain īgu spriegumu, sazinieties ar j ūsu izplatīt ā ju. Ja tiek lietots standarta akumulatora l ād ētā js, akumulators var tikt boj āts. 5.8.3 No ņemšana/uzst ād īšana Akumulators atrodas zem dzin ēja p ārsega. Skat īt 9. att ēlu. Uz kabe ļu savienošanu no ņemšanas/ uzst ād īšanas laik ā attiecas š ādi nor ād ījumi: ņemšanas laik ā. No s ākuma atvienojiet melno kabeli no akumulatora negatī vās spailes (-). Tad atvienojiet sarkano kabeli no akumulatora pozit īv ās spailes (+). ād īšanas laik ā. No s ākuma pievienojiet E ļļaS AE 1 0W -3 0 Apkopes klase SJ vai augstāka
148 LATVISKILV sarkano kabeli pie akumulatora pozitīvās spailes (+). Tad pievienojiet melno kabeli pie akumulatora negat īv ās spailes (-). Ja kabe ļi tiek atvienoti/pievienoti nepareiz ā sec īb ā, past āv īssavienojuma rašan ās un akumulatora boj ājuma risks. Ja kabe ļi tiek samain īti viet ām, tiks boj āts akumulators un ģenerators. Cieši nostipriniet kabe ļus. Nenostiprin āti kabe ļi var izrais īt liesmas. Dzin ēju nedr īkst darbin āt, ja akumulators ir atvienots. Past āv nopietnu ģeneratora un elektrisk ās sist ēmas boj ājumu risks. 5.8.4 T īr īšana Ja akumulatora spailes sedz oks īds, t ās ir j ānot īra. Not īriet akumulatora spailes ar dr āšu birsti un ieziediet t ās ar spai ļu sm ērvielu. 5.9 DZIN ĒJA GAISA FILTRSPirmais filtrs (putuplasta filtrs) (12:T) ir j ātī ra/ j ā nomaina p ēc 25 darba stund ām. Gaisa filtrs (pap īra filtrs) (12:S) ir j ātī ra/j ānomaina p ēc 100 darba stund ām. PIEZ ĪME! Ja maš īna tiek lietota uz putek ļainas virsmas, filtri ir j ātī ra/j ānomaina biež āk. Iz ņemiet/uzst ādiet gaisa filtrus š ād ā veidā : 1. R ūp īgi not īriet virsmu ap gaisa filtra v āku (7:R). 2. Atveriet gaisa filtra v āku, noņ emot divas skavas. 3. Izjauciet filtra bloku. Pirmais filtrs atrodas virs gaisa filtra. P ārliecinieties, ka karburator ā neiek ļūst net īrumi. Izt īriet gaisa filtra apvalku. 4. Izt īriet papī ra filtru, to maigi uzsitot pret l īdzenu virsmu. Ja filtrs ir ļoti net īrs, nomainiet to. 5. Izt īriet pirmo filtru. Ja filtrs ir ļoti net īrs, no mainiet to. 6. Salikšanu veiciet pret ējā sec īb ā. Pap īra filtra ielikt ņa t īr īšanai nedr īkst izmantot naftas bā zes šķīdin ātā jus k ā, piem ēram, petroleju. Šie š ķīdinā tā ji var izn īcin āt filtru. Nelietojiet saspiestu gaisu pap īra filtra ielikt ņa t īr īšanai. Pap īra filtra ieliktnis nav j āeļļo. 5.10 AIZDEDZES SVECEAizdedzes svece (-ces) ir j ānomaina ir p ēc 200 darba stundā m (=katrā otraj ā pamata apkop ē). Pirms atvienot aizdedzes sveci, notī riet virsmu ap t ā s stiprin ājumu. Aizdedzes svece : Champion RC12YC vai l īdzv ērt īga. Elektroda atstarpe : 0,75 mm. 5.11 GAISA IEPL ŪDE (7:P)Dzin ējs tiek dzes ēts ar gaisu. Blo ķēta dzes ēšanas sist ēma var boj āt dzin ēju. Izt īriet dzin ēja gaisa ieplū di pēc 50 darba stund ām. R ūp īg āka dzes ēšanas sist ēmas t īr īšana tiek veikta katras pamata apkopes laik ā. 5.12 E ĻĻOŠANAVi s i e ļļošanas punkti saska ņā ar turpm āk redzamo ir jā eļļ o ik p ēc 25 darba stund ām, k ā ar ī p ēc katras mazg āšanas. 5.13 DROŠIN ĀTĀ JSElektrisku k ļūdu gad ījum ā p ārbaudiet/nomainiet drošinā tā ju. Ja k ļūda saglabā jas, sazinieties ar pilnvarotu darbn īcu labošanas nol ūkos. Droðinâtâjs kopâ ar akumulatoru atrodas zem dzinçja apvalka. 6 PATENTA – PROJEKTA RE ĢISTR ĀCIJA Šī maš īna vai t ās da ļas atbilst š ād ām patenta un projekta re ģistr ācij ām: 9900627-2 (SE), SE00/00250 (PCT), 9901091-0 (SE), SE00/00577 (PCT), 9901730-3 (SE), SE00/ 00895 (PCT), 9401745-6 (SE), SE95/00525 (PCT), 595 7497 (US), 95920332.4 (EPC). 99 1095 (SE), 499 11 740.9 (DE), M1990 000734 (IT), 577 251-253 (FR), 115325 (US). GGP saglab ā ties ības veikt izmai ņas ražojuma uzb ūvē bez iepriekš ēja br īdinā juma. Objekts Darb ība Attēls Aizmu- gurçjâ vârpsta Trîs smçrvielas nipeïi. (13:V).Izmantojiet smçrvielas pistoli, kas ir pie- pildîta ar universâlu smçrvielu. Sûknçjiet, kamçr smçrviela parâdâs. 13 St ūres meh ānisma ķē des Not īriet ķēdes ar dr āšu birsti. Iee ļļojiet ar univers ālu ķēdes aerosolu. - Spriegoša- nas sviras Kad ir aktiviz ēta katra vad ī- ba, iee ļļojiet atbalsta punktus ar eļļ u. Ide ālā variant ā tas ir j āveic diviem cilv ēkiem. 14 Va d ības tro- ses Kad ir aktiviz ēta katra vad ī- ba, iee ļļojiet kabe ļu galus ar e ļļ u. Ta s i r j āveic diviem cilv ē- kiem. 15
www.stiga.com GGP Sweden AB · Box 1006 · SE-573 28 TRANÅS